Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolai - 155
Transkript
Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolai - 155
2011. gada 29. oktobris Nr. 10 (27) Salacgrîvas novada izdevums Kriðjâòa Valdemâra Ainaþu pamatskolai - 155 Skolu un tâs direktori jubilejâ sveic novada priekðsçdçtâjs Dagnis Straubergs Ainaþu skolotâju kopîgais foto, direktore Sandra Kuka ceturtâ no kreisâs Ðogad Salacgrîvas novada skolas svin savas lielâs jubilejas ðodien - 29. oktobrî - 90. jubileja Salacgrîvas vidusskolai, 12. novembrî 30. dzimðanas dienu atzîmçs Liepupes vidusskola, bet 24. septembrî lieli svçtki bija Kriðjâòa Valdemâra Ainaþu pamatskolai - 155 gadu jubileja. 80. un 90. gadu dejotâju priekðnesums skolas jubilejâ Lai pulcçtu bijuðos un esoðos skolotâjus, absolventus un skolçnus, svinîgais svçtku sarîkojums notika Ainaþu kultûras namâ. Kòada un sarunas sagaidîja katru ienâcçju jau nama foajç. Grûti bez paziòu vai bijuðo skolasbiedru palîdzîbas bija atrast to bijuðo skolas absolventu sarakstu, kurâ ierakstîties... Kurâ gadâ es îsti absolvçju savu pirmo skolu? Pçc veiksmîgi veikta pirmâ uzdevuma varçju doties tâlâk - kultûras nama zâlç. Tur prieka pilni saucieni, apskâvieni un sarunas mitçjâs, tikai uzdzirdot skolas direktora vietnieces audzinâðanas darbâ Daigas Tomsones apsveikumu: - Tik ilgi bûs pasaule ðî, cik ilgi bûs skola un skolas dvçsele skolotâji. Ar ðâdiem vârdiem, mûzikai skanot, goda vietas ieòçma bijuðie un esoðie Ainaþu skolotâji. Ziedus un mîïus apsveikumus saòçma Iveta Garoza un Mairita Ðíoba - skolotâjas, kuras visu savu darba mûþu strâdâjuðas Ainaþu skolâ. - Pa skolas durvîm, skolas ceïu daudzi gluþi kâ Sprîdîtis devuðies pasaulç laimi meklçt. Ðodien esam atgriezuðies, lai tiktos ar klasesbiedriem, skolotâjiem un skolas laika draugiem. Ðodien visi kopâ iesim ceïu lîdz skolai cauri visiem tik zinâmajai liepu alejai. Novçlu, lai valda atkalredzçðanâs prieks, sirsnîga atmosfçra un saticîba. Lai saikne ar dzimto skolu dod cerîgu ceïu tâlâkam lidojumam pasaulç un palîdz rast ceïu atpakaï uz dzimto skolu un mâjâm! - teica skolas direktore Sandra Kuka. Ainaþu skolu lielajâ jubilejâ sveica gan Salacgrîvas novada priekðsçdçtâjs Dagnis Straubergs, gan novada izglîtîbas speciâliste Antra Paegle, gan Ainaþu pilsçtas pârvaldes vadîtâja Ilona Jçkabsone un iestâþu vadîtâji - Solveiga Muciòa, Anastasija Celma, Ruta Lepiksone un Pârsla Perdijaka. Atmiòâm bagâts, sirsnîgs un mîïð bija bijuðâs skolotâjas Agitas Lepiksones atmiòu stâstîjums un apsveikums. Viòa aicinâja klâtesoðos kopîgi izstaigât Ainaþos pavadîtâs jaunîbas dienu takas un izklejoties atmiòu pïavâs. Skolas direktorei Agitas kundze dâvinâja savu 13 Ainaþu skolâ pavadîto darba gadu vçsturisko aprakstu ar fotogrâfijâm. Ainaþu psihoneiroloìiskâs slimnîcas direktore Ilona Balode saviem tuvâkajiem kaimiòiem vçlçja izturîbu, veselîbu un gudrîbu. Îpaðs, ïoti sirsnîgs bija jubilejas koncerts, kurâ uzstâjâs ðîs skolas absolventi un skolotâji Monvîds Rozenbergs, Tatjana Lazdiòa, Agra Jankovska, 1963. gada absolvents Valdis Renemanis, Arta Zunde, Inese Riekstiòa, Lîga Tîte-Petrauske, Baiba Kotâne, Elvijs Rebâns, Ilze Jçkabsone, Dana Tomsone un, protams, 80. un 90. gadu tautas deju kolektîva dejotâjas un nedaudz jaunâkie dejotâji. Pçc skolotâju kopîgas fotografçðanâs, spçlçjot pûtçju oríestrim, svçtku dalîbnieki devâs gâjienâ lîdz skolai, lai tur ar labâm domâm, gaiðâm cerîbâm gaisâ palaistu simtiem krâsainu balonu. Lîdz pat rîtam skolâ nemitçjâs kòada, rosîba, sarunas un skançja mûzika. Jauki pavadîts laiks, satikti seni draugi, samîïoti bijuðie skolotâji un izstaigâta pirmâ skola. Lai tev veicas, Kriðjâòa Valdemâra Ainaþu pamatskola, un tiksimies atkal pçc 5 gadiem! Skolas absolvente Ilga Tiesnese Par biedrîbas Jûrkante projektiem 5. septembrî beidzâs biedrîbas Jûrkante Eiropas Lauksaimniecîbas fonda lauku attîstîbai (ELFLA) atklâtâ projekta konkursa 4. kârta. Ðoreiz iesniegts 10 projektu par kopçjo summu 98 000 latu. Ðajâ rîcîbâ paredzçtais finansçjums bija 32 296,77 lati. No 5. augusta lîdz 5. septembrim pasâkumu Konkurçtspçjas veicinâðana vietçjo attîstîbas stratçìiju îstenoðanas teritorijâ un Lauku ekonomikas daþâdoðana un dzîves kvalitâtes veicinâðana vietçjo attîstîbas stratçìiju îstenoðanas teritorijâ 2. aktivitâtes Iekârtu, tehnikas, aprîkojuma, informâcijas tehnoloìiju un programmu nodroðinâjuma iegâde un uzstâdîðana un infrastruktûras izveide sabiedrisko aktivitâðu (tajâ skaitâ apmâcîbu un intereðu klubu, kultûras, vi- des aizsardzîbas, sporta un cita brîvâ laika pavadîðanas aktivitâðu) daþâdoðanai vietçjiem iedzîvotâjiem rîcîbâ Dabas objektu ilgtspçjîga attîstîba, labiekârtoðana un vides resursu saglabâðana iesniegtie projekti: Ziemeïvidzemes biosfçras rezervâta atbalsta biedrîba - Maríçtas velo, gâjçju takas izveide posmâ Salacgrîva-Vitrupe un inventâra iegâde; biedrîba Tûjaskrasts - Jaunu pamatlîdzekïu iegâde un uzstâdîðana gâjçju un velosipçdistu dabas taku marðruta ar velosipçdu nomas punktiem iekârtoðanai Tûjâ un ciema apkârtnç; un Tûjas 20.gs. vçstures materiâlu apkopoðana, publiskoðana un laika apstâkïu novçroðanas toròa rekonstrukcija; Limbaþu novada paðvaldîba - dabas-mâcîbu takas «Vâlodzes» atjaunoðana un labiekârtoðana; un Sakopta un droða vide - pozitîvas pârmaiòas sabiedrîbâ; un Lîdzvçrtîgas atpûtas iespçjas; biedrîba Svçtupes krasts - Tehnikas iegâde Svçtupes krastu sakopðanai; Salacgrîvas lauku sievieðu biedrîba Meþâbele - Koka datorkarote; biedrîba Marmots - Par dabu mâcies dabâ; Salacgrîvas novada dome - Kultûrvçsturiskâ mantojuma saglabâðana Salacgrîvas novadâ. Biedrîbas koordinatore Dzintra Eizenberga atzina, ka ðoreiz projekti gatavoti ar lielâ- ku atbildîbu, ir interesantas, jaunas un inovatîvas idejas, tikai ïoti þçl, ka visu ideju îstenoðanai atkal nepietiek naudas. Ðobrîd biedrîba Jûrkante iesniegusi projektu papildu finansçjuma saòemðanai no Eiropas Zivsaimniecîbas fonda (EZF). - Iepazîstoties tuvâk ar iesniegtajiem projektiem, sapratu, ka daþi varçtu startçt nâkamajâ EZF kârtâ, kas paredzçta jau 2012. gada sâkumâ. Ar to gribu uzsvçrt, ka nevajag mest plinti krûmos un domât, ka iesniegtais projekts bijis slikts, ja neizdodas to îstenot pirmajâ piegâjienâ, bet gan startçt atkârtoti, - uzsvçra Dz. Eizenberga. Ilga Tiesnese 2 SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS 2011. gada 29. oktobris Salacgrîvas novada domes oktobra sçdç pieòemtie lçmumi Apstiprinâti saistoðie noteikumi nr. 15 Atkritumu apsaimniekoðanas noteikumi Salacgrîvas novadâ. Apstiprinâta izveidotâ Salacgrîvas novada domes Intereðu un pieauguðo neformâlâs izglîtîbas programmu licencçðanas komisija. Priekðsçdçtâja - Salacgrîvas novada domes priekðsçdçtâja vietniece izglîtîbas, kultûras un sporta jautâjumos Dace Martinsone, locekïi - Salacgrîvas novada domes padomniece juridiskos jautâjumos Dita Lejniece, Salacgrîvas novada izglîtîbas speciâliste Antra Paegle. Apstiprinâts arî Salacgrîvas novada domes Intereðu un pieauguðo neformâlâs izglîtîbas programmu licencçðanas komisijas nolikums. Apstiprinâti grozîjumi Salacgrîvas novada izglîtîbas iestâþu darba samaksas nolikumâ. Apstiprinâts Salacgrîvas novada domes iestâdes Veco ïauþu mîtne «Sprîdîði» darba samaksas nolikums. Apstiprinâti grozîjumi lçmumâ Par iestâðanos biedrîbâ «Vidzemes tûrisma asociâcija». Par Salacgrîvas novada domes pârstâvi biedrîbâ apstiprinâts paðvaldîbas iestâdes Salacgrîvas novada tûrisma informâcijas centrs direktors Juris Zâlîtis. Apstiprinâta diennakts nomas maksa pasâkumu rîkoðanai Korìenes pamatskolas zâlç Zîtaru ielâ 2, Korìenç. Apstiprinâti detâlplânojumi îpaðumiem Mârîtes un Granti. Apstiprinâts izveidotais fonds projektâ Jûras siltuma kâ atjaunojamâs enerìijas izmantoðana Salacgrîvas pilsçtas budþeta iestâþu centralizçtajâ siltumapgâdes sistçmâ iegâdâtâ aprîkojuma uzturçðanai 0,5% apmçrâ no projekta kopçjâm izmaksâm 1 090 947 EUR, kas ir 5455 EUR jeb Ls 3834. Apstiprinâta dalîbas maksa Ls 3 (no katra dalîbnieka) par piedalîðanos 12. novembrî rîkotajâ Liepupes vidusskolas 30. gadadienai veltîtajâ jubilejas pasâkumâ. Apstiprinâts lîdzfinansçjums 10% apmçrâ no projekta kopçjâm izmaksâm (tâ realizâcijas gadîjumâ) - Ls 300 - izglîtîbas, kultûras un sporta biedrîba Liepupe projektam Visi kopâ. Apstiprinâts lîdzfinansçjums 10% apmçrâ no projekta kopçjâm izmaksâm (tâ realizâcijas gadîjumâ) - Ls 250 - etnisko tradîciju kopas Skale projektam Pulkâ nâc - strâdât sâc!. Apstiprinâtas Liepupes vidusskolas skolçnu un pirmsskolas audzçkòu çdinâðanas pa- kalpojumu cenas, vecâku çdinâðanas maksas un domes dotâcijas daïa. Ar 1. novembri pusdienas pirmsskolas apmâcîbas bçrniem un skolçniem lîdz 3. klasei - Ls 0,85 dienâ; pusdienas 4. - 12. klaðu skolçniem - Ls 1,10 dienâ; brokastis - Ls 0,50 dienâ; launags Ls 0,60 dienâ. Vecâku maksas - pirmsskolas audzçkòu çdinâðanas maksa - brokastis, pusdienas, launags Ls 1,35 dienâ; skolçnu çdinâðanas maksa - brokastis, pusdienas, launags Ls 1,60 dienâ; pusdienas 2. - 3. klaðu skolçniem - Ls 0,70 dienâ; pusdienas 4. - 12. klaðu skolçniem - Ls 0,95 dienâ; pusdienas pirmsskolas apmâcîbas bçrniem - Ls 0,70 dienâ; brokastis - Ls 0,35 dienâ; launags Ls 0,35 dienâ. Domes dotâcija - pirmsskolas audzçkòu çdinâðanas maksa - brokastis, pusdienas, launags Ls 0,60 dienâ; skolçnu çdinâðanas maksa - brokastis, pusdienas, launags - Ls 0,60 dienâ; brokastis - Ls 0,15 dienâ; pusdienas - Ls 0,15 dienâ; launags Ls 0,25 dienâ; 1. klases audzçkòiem pusdienas - Ls 0,05 dienâ. Liepupes vidusskolas direktors ir atbildîgs par skolçnu vecâku laikus informçðanu par çdinâðanas pakalpojumu cenâm. Apstiprinâti grozîjumi lçmumâ Par intereðu izglîtîbai nepiecieðamo paðvaldîbas fi- nansçjumu un sadali novada izglîtîbas iestâdçm. Apstiprinâti grozîjumi Salacgrîvas novada paðvaldîbas 2011. gada pamata un speciâlajâ budþetâ. Pieòemts lçmums atbrîvot no direktora amata Salacgrîvas mûzikas skolas direktoru Monvîdu Rozenbergu. Par direktora pienâkumu izpildîtâju iecelts Arnis Ðmitiòð. Pieòemts lçmums atbrîvot no amata un izbeigt darba tiesiskâs attiecîbas ar paðvaldîbas aìentûras Salacgrîvas komunâlie pakalpojumi direktoru Ediju Ðmitu. PA Salacgrîvas komunâlie pakalpojumi direktora vietnieks Jânis Bergs iecelts par aìentûras direktora pienâkumu izpildîtâju. Pieòemts lçmums slçgt sadarbîbas lîgumu ar Aizsardzîbas ministrijas Rekrutçðanas un jaunsardzes centru par sadarbîbu jautâjumu risinâðanâ, kas saistîti ar jaunatnes pilsoniskâs apziòas un personiskâs lîdzdalîbas prasmju veidoðanas veicinâðanu, iesaistot jaunieðus Jaunsardzes kustîbâ un veidojot jaunieðu izpratni par valsts aizsardzîbu, patriotismu, pilsonisko apziòu un interesi par dienestu Latvijas Republikas Nacionâlajos bruòotajos spçkos, t.sk. licencçto jaunsargu mâcîbu paraugprogrammas îstenoðanu Salacgrîvas novadâ. Ar Salacgrîvas novada domes sçdes protokolu varat iepazîties Salacgrîvas novada domç pirmdienâs no 8 lîdz 13 un no 14 lîdz 18 vai paðvaldîbas mâjaslapâ www.salacgriva.lv sadaïâ Dokumenti. Ilga Tiesnese Dzelzs priekðkara marðruts - Eirovelo 13 Par ûdensvadu un kanalizâcijas tîklu izbûvi Salacgrîvâ 2010. gada novembra sâkumâ Salacgrîvas novada domes priekðsçdçtâjs Dagnis Straubergs parakstîja trîspusçjo lîgumu par lielâ Kohçzijas fonda lîdzfinansçtâ projekta 2. kârtas - Salacgrîvas pilsçtas ûdensvadu un kanalizâcijas tîklu rekonstrukciju. Lîgums noslçgts starp Vides ministriju, Salacgrîvas novada domi un PA Salacgrîvas komunâlo pakalpojumi. Projekta Ûdenssaimniecîbas pakalpojumu attîstîba Salacgrîvas pilsçtâ kopçjâs izmaksas - 2 384 124 lati, 95% no ðî projekta attiecinâmajâm izmaksâm sedz Eiropas Savienîbas Kohçzijas fonds, 5% ir paðvaldîbas finansçjums. 2009. gada pavasarî noslçdzâs projekta 1. kârta, kurâ ietilpa ûdens atdzelþoðanas stacijas un attîrîðanas iekârtu izbûve Salacgrîvâ un ûdensvadu tîklu rekonstrukcija nelielâ pilsçtas daïâ. Ðobrîd pilsçtâ centrâlajam ûdensvadam pieslçgti 44% mâjsaimniecîbu, kanalizâcijai mazâk nekâ 30%. Skaitïi nav iepriecinoði. Îstenojot projektu, pilsçtas iedzîvotâjiem bûs neçrtîbas, pilsçta bûs sarakta, bet pçc ðiem darbiem 95% mâjsaimniecîbu bûs pieslçgtas centralizçtajam ûdensvadam un kanalizâcijas tîkliem, bûs tîri grâvji un sakopta un tîrâka vide. Iedzîvotâji saòems atdzelþotu ûdeni, un kanalizâcijas ûdeòi tiks novadîti uz attîrîðanas iekârtâm. Projekts attieksies uz Salacgrîvas privâtmâju iedzîvotâjiem un daudzdzîvokïu mâjâm. Paredzçta kanalizâcijas staciju izbûve Valmieras, Vasaras, Lauteru un Pçrnavas ielâ. Projekts skars visus pilsçtas iedzîvotâjus, teritorijas, kurâs lîdz ðim nav centralizçtâ kanalizâcijas un ûdensapgâde. Projekta laikâ izbûvçs 11 978 m ûdensvada tîklus un paplaðinâs kanalizâcijas tîklus 13 837 m kopgarumâ, rekonstrukciju veiks 1645 m kanalizâcijas tîklu. Atdzelþotais ûdens nâks no Sila ielas atdzelþoðanas stacijas. Ðobrîd dzeramais ûdensvads pilsçtâ ir 7 km kopgarumâ, kanalizâcijas tîkli izbûvçti pavisam maz. 12. septembrî noslçgts lîgums ar SIA Bels tehniskâ projekta izstrâdei un autoruzraudzîbai. Paðreiz notiek topogrâfiskâ uzmçrîðana pa jaunbûvçjamo un rekonstruçjamo ûdensapgâdes un kanalizâcijas tîklu cauruïvadu trasçm lîdz pieguïoðo apbûves gabalu bûvju fasâdçm. Pçc projektçðanas ziemâ izsludinâs konkursu bûvniecîbai. Reâli darbi sâksies 2012.gada pavasarî. - Divu, trîs gadu laikâ pilsçtas ielas un ceïi bûs sarakti, bet pçc tam arî Salacgrîva bûs moderna pilsçta, jo 95% no pilsçtas iedzîvotâjiem izmantos centralizçto ûdenspiegâdi un kanalizâcijas sistçmu. Pilsçtâ bûs sakârtoti ûdensvadi, jauna kanalizâcijas sistçma, mçs vairs nepiesâròosim savus un kaimiòu grâvîðus, - stâsta projekta atbildîgâ persona, Salacgrîvas novada domes izpilddirektora palîgs tehniskajos jautâjumos Aivars Krûmiòð. Aicinâm Salacgrîvas iedzîvotâjus novada mâjaslapâ sadaïâ Projekti iepazîties ar izpildshçmu kanalizâcijai un ûdensvada sistçmâm. Apskatot tâs, iedzîvotâji var redzçt, vai viòa mâjas kvartâls ir apbûves teritorijâ, kur ies ðîs sistçmas, kur bûs akas un pieslçguma vietas. Projektâ paredzçts, ka tehniskâ projekta izstrâdâtâji saskaòos kanalizâcijas un ûdensvadu izbûvi ar to privâto zemju îpaðniekiem, kuru îpaðumus tie skars. Pievadi pçc projekta nav paredzçti. Centrâlâs kanalizâcijas vadi ies gar visiem îpaðumiem, pie katra îpaðuma bûs pieslçguma aka - iedzîvotâjam, vienojoties ar paðvaldîbas komunâlo aìentûru, pieslçgums bûs jâveic paðam. Ïoti ceram, ka iedzîvotâji sapratîs un piecietîs neçrtîbas, zinot, ka pçc bûvniecîbas darbiem apkârtçjâ vide un daba kïûs tîrâka. Ilga Tiesnese 26. septembrî Salacgrîvâ notika Vidzemes tûrisma asociâcijas organizçts seminârs par iespçju, piesaistot Eiropas Savienîbas lîdzekïus, izveidot Eirovelo marðrutu Salacgrîvas novadâ. Paðvaldîbas speciâlisti izstrâdâjuði principiâlu shçmu, kur novada teritorijâ nâkotnç (pçc 2013. gada) varçtu veidot ðo eiroceliòu. Projekta koordinators, Vidzemes Tûrisma asociâcijas valdes priekðsçdçtâjs Raitis Sijâts uzsvçra, ka labu velomarðrutu izveide ar tiem atbilstoðu infrastruktûru naktsmîtnçm, apskates objektiem, servisa iespçjâm - ir ïoti liels ieguvums vietçjiem uzòçmçjiem. Prezentçjot velomarðruta trasi, novada galvenais arhitekts Guntis Kârkliòð parâdîja, ka, nosprauþot velomarðruta trasi, tiks izmantota gan vecâ Tallinas ðoseja, gan jâbûvç veloceliòð no jauna. Kopçjais celiòa garums Salacgrîvas novadâ bûs gandrîz 64 km, no kuriem no jauna jâierîko 18,5, bet jânomaríç 45,5 kilometri. Tas sâksies no Igaunijas robeþas un aizvedîs velotûristus lîdz pat Minhauzena muiþai. Novada domes priekðsçdçtâjs Dagnis Straubergs pastâstîja, ka zemes reformas laikâ paðvaldîbas ceïð piejûrâ diemþçl pazaudçjis daþus posmus. - Bûs jâmeklç iespçjas tos atgût paðvaldîbas îpaðumâ vai jâuzliek servitûts. Mçs taèu nevaram ik pa posmam velosipçdistam likt atgriezties uz «Via Baltica»! Bez tam mums nepiecieðams nepârtraukts paðvaldîbas ceïð, jo jâbrauc arî ugunsdzçsçjiem, „âtrajiem” un lîdzîgiem dienestiem. Darbu sâksim jau tagad, jo ðis process nebûs âtrs, - sprieda paðvaldîbas vadîtâjs. Ðo veloceliòu varçtu bûvçt, ja tiks atbalstîts projekts Iron Curtain Trail, kurâ iecerçts izveidot veloceliòu gar kâdreizçjâs PSRS robeþu, ko dçvçja par dzelzs priekðkaru. D. Straubergam ir arî ideja, ka veloceliòð nepiecieðams no Svçtciema lîdz pat Ainaþiem, lai iedzîvotâji uz darbu varçtu droði braukt ar velosipçdu. Viòð lçð, ka ðâdi nosacîjumi jâizvirza, kad Via Baltica rekonstrukcijas tâlâko posmu plânoðana nonâks lîdz saskaòoðanai paðvaldîbâ. Ilga Tiesnese Pirmsskolas skolotâju metodiskâs apvienîbas tikðanâs Vilnîtî Pirmsskolas izglîtîbas iestâdç Vilnîtis tikâs Salacgrîvas novada 5 - 6 gadîgo bçrnu skolotâjas no Ainaþu Randas, Liepupes vidusskolas pirmsskolas grupas, kâ arî 5 - 6 gadîgo skolotâjas no Vilnîða un tâ filiâlçm Korìenç un Svçtciemâ, lai apspriestu aktualitâtes pirmsskolas izglîtîbâ, kâ arî turpinâtu pilnveidot pedagoìisko kompetenci, vçrojot un analizçjot atklâtâs nodarbîbas un daloties pedagoìiskajâ pieredzç. Izglîtîbas ministrijas rîkotajâ konferencç Izglîtîba 6 gadu vecumâ - rotaïas, mâcîbas un dzîve, kura 30. augustâ notika Rîgâ, Valsts izglîtîbas satura centra (VISC) speciâlisti atzina, ka pirmsskolas izglîtîbâ Latvijâ notikusi paradigmas maiòa - no izglîtîbas kâ konkrçta rezultâta sasniegðanas uz izglîtîbu kâ procesu. Pirmsskolâ vadoðâ darbîba ir rotaïa, nevis mâcîbu darbîba, sçþot pie galda un aizpildot daþâdas darba lapas. Galvenais uzdevums nav lasîðana, rakstîðana vai matemâtika, bet gan runas attîstîðana, apkârtçjâs vides izzinâðana, psihosociâlâ gatavoðanâs skolai. Skolotâju zinâðanas nav tieðâ veidâ transformçjamas, bçrni zinâðanas, prasmes un attieksmes apgûst radoðâ mâcîðanâs procesâ un pozitîvâs pieredzes apmaiòâ, darbojoties atbilstoði iekârtotos mâcîbu centros. Lîdz ar pirmsskolas izglîtîbas paradigmas maiòu par galveno darba formu atzîta integrçtâ rotaïnodarbîba, kas ir sareþìîts un ïoti radoðs uzdevums. Tâ îstenoðanâ jâievçro attîstîbas posma îpatnîbas, bçrnu spçjas un virzîba uz radoðo domâðanu, nevis zinâðanu apgûðanu un reproducçðanu. Kvalitatîvas integrçtâs nodarbîbas organizçðana ir liels izaicinâjums ikvienai pirmsskolas skolotâjai. Vairâkas Salacgrîvas novada pirmsskolas skolotâjas izmantojuðas iespçju Eiropas Sociâlâ fonda projektâ Pedagogu konkurçtspçjas veicinâðana izglîtîbas sistçmas optimizâcijas apstâkïos apgût tâlâkizglîtîbas programmu Mâcîbu saturs un tâ metodiskais nodroðinâjums darbam ar 6 gadîgajiem, lai sekmîgi varçtu îstenot VISC izstrâdâto un eksperimentâli pârbaudîto integrçto mâcîbu programmu 6 gadîgajiem. Kâ zinâms, valstî notiek sagatavoðanâs - izstrâdâti speciâli mâcîbu lîdzekïi, organizçti bezmaksas tâlâkizglîtîbas kursi, izstrâdâta speciâla mâcîbu programma -, lai tuvâkajos gados Latvijâ bçrni skolas gaitas varçtu uzsâkt 6 gadu vecumâ. Gan nodarbîbu vçrojumi, gan sarunas ar novada 5 - 6 gadîgo bçrnu skolotâjâm metodiskajâs apvienîbâs un seminâros liecina, ka skolotâjâm, arî iestâþu vadoðajiem darbiniekiem joprojâm ir atðíirîga didaktiskâ izpratne par runas prasmçm, lasîtprasmi, rakstîtprasmi un to attîstîðanu. Daþkârt vçrojama sâkumskolas mâ- cîbu metoþu izmantoðana darbâ ar pirmsskolas vecuma bçrniem, kas nebûtu pieïaujama, jo nav efektîva un neveicina bçrnu vçlmi aktîvi darboties. Novada pirmsskolas skolotâju metodiskâ apvienîba strâdâ pie integrçto nodarbîbu ievieðanas visa vecuma grupâs. Arî ðajâ tikðanâs reizç spilgtu paraugu - integrçto nodarbîbu 6 - 7 gadîgo grupâ Âbolîði organizçja Vilnîða skolotâjas Irisa Armoðevièus un Lîga Ðrenka. Metodiskâs apvienîbas dalîbnieces varçja smelties idejas savam darbam. Atzinîgus vârdus par redzçto nodarbîbu un pateicîbu par ieguldîto darbu izteica Salacgrîvas novada izglîtîbas speciâliste Antra Paegle. Mçs dzîvojam strauju pârmaiòu laikâ izglîtîbas jomâ. Tas prasa lielu atbildîbu, zinâðanas, savstarpçju izpratni un atbalstu gan no pedagoìisko darbinieku, gan vecâku puses. Visi kopâ stiprinâsim mûsu bçrnus, rûpçsimies par viòu emocionâlo, intelektuâlo, sociâlo un fizisko attîstîbu! Îpaði rûpçsimies par bçrnu stâju un viòu runas attîstîbu, laikus lûgsim speciâlistu palîdzîbu, ja bçrna attîstîbâ pamanîsim kâdas novirzes. Tikai kopîgi darbojoties, nodroðinâsim bçrniem apstâkïus veiksmîgai skolas gaitu sâkðanai 6 gadu vecumâ! Ligita Dambe, Mg. paed. SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS 2011. gada 29. oktobris 3 Nçìu diena Salacgrîvâ Oktobra pirmajâ sestdienâ Salacgrîvâ parasti svin Nçìu dienu. Tad ikvienam interesentam ir iespçja apskatît nçìu taèus, izgarðot ceptus, siltus nçìus un nosmeíçt Mirdzas Sprinces vârîto nçìu zupu. Jau no paða rîta svçtku noskaòu Salacgrîvas tirgû radîja folkloras kopa Cielava un popgrupa Sapòi ar spârniem. Bçrni radoðajâs darbnîcâs gatavoja mîklas zivis, ko pçc tam izrotâja ar sçkliòâm, ogâm, salmiem un pipariem, pieauguðie pirka nçìus un pie sevis klusu dungoja Cielavas dziedâtâs melodijas. Ja paveicâs pareizi atbildçt uz viktorînas jautâjumiem, dâvaniòâ saòçma kâdu saldu naðíi. Lielâkâ riktçðanâs sâkâs ap pus- dienlaiku, kad visus trîs nçìu taèus Salacâ apmeklçja Nçìu dienas viesi. Aleksandrs Rozenðteins 1. tacî cienâja viòus ar tikko ceptiem nçìiem, râdîja un stâstîja nçìu zvejas gudrîbas. Vçl tuvâk zvejnieku ikdienu varçja iepazît, noskatoties filmu par ðo tik seno arodu. 2. tacî Visvaldis Ðrenks viesus cienâja ar zivju zupu un tikko kûpinâtâm zivîm. Bet tie, kas vçl nebija nogarðojuði un çduði nçìu zupu, to varçja izdarît pie Jâòa Rakuzova 3. tacî. Pavâres Mirdzas Sprinces zupa vienaldzîgu neatstâja nevienu, bet vakara muzicçðana un dziedâðana padarîja ðos svçtkus neaizmirstamus. Ilgas Tiesneses teksts un foto Mirdzas Sprinces vârîtajai nçìu zupai patiesi varena piekriðana! Jûras dziesmas un lustîgas dejas Nçìu dienâ dziedâja un spçlçja folkloras kopa Cielava PII Vilnîtis darbinieces radoðajâs darbnîcâs tirgus laukumâ mâcîja un râdîja bçrniem no mîklas gatavo zivju rotâðanas gudrîbas Lauvu puses ïaudis laika ritumâ Lauvu tautas namâ saviesîgâ biedrîba Svçtupes Lauva savu viesu un lauvieðu vçrtçjumam râdîja izstâdç Mûsu ïaudis laika ritumâ apkopotos materiâlus par 12 ievçrojamiem Lauvu puses cilvçkiem. Tautas nama vadîtâja Indra Kauliòa, visus uzrunâjot, teica: - Prieks redzçt Lauvâs tik daudz cilvçku gan tos, kuriem te paiet ikdiena, gan tos, kurus dzîves gaitas reizi pa reizei atved uz Lauvâm, gan tos, kuri te nav bijuði ilgus gadus. Izstâdes varoòus un klâtesoðos vieno dzimtâ vieta un dzimtas saknes. Mçs varam aiziet tâlu pasaulç, bet katram pienâk brîdis, kad gribas atgriezties savâ dzimtajâ pusç, lai atcerçtos, satiktos un parunâtos. Atklâjot izstâdi, tâs galvenâ kûrçtâja Mâra Lejniece atgâdinâja: - Izstâde tapa ilgâkâ laikâ. Vâcâm materiâlus, fotogrâfijas, tikâmies ar cilvçkiem. Vienubrîd likâs - nekas nebûs, neko nevarçsim izdarît. Bet tad sasparojâmies un nolçmâm - jâbût! Mûsu pusç taèu ir dzîvojuði un dzîvo tik daudz izcilu cilvçku! Ðajâ izstâdç ikviens var apskatît un tuvâk iepazît Lauvu pusei nozîmîgus ïaudis. Te apkopotas ziòas par skolâm, jo cik ilgi bûs skola un tâs dvçsele - skolotâji un skolçni -, tik ilgi bûs ðî pasaule. - Izstâdes varoòu atlasîðana bija ïoti grûts darbs, - apliecinâja Mâra. - Mçs sâkâm ar skolotâjiem, kas kâdreiz strâdâjuði Kuiíules un Silkalnu skolâ, - Jçkabu Edgaru Meþgaili, kurð bija skolotâjs pçc aicinâjuma un bûtîbas, Nelliju Kalniòu, Jçkaba brâïameitu, kura, bûdama burvîgs un radoðs cilvçks, veltîjusi skolai visu savu mûþu. Izstâ- dç skatâmi materiâli arî par skolotâju Skaidrîti Mintiku, kura ðeit dzimusi, augusi, skolojusies, lai pçc tam strâdâtu Salacgrîvas, Korìenes un Cçsu skolâs. Pati izstâdes varone skolotâja Skaidrîte atceras: - Manas skolotâjas darba gaitas sâkâs Salacgrîvâ, biju pionieru vadîtâja un mâcîju bioloìiju, Korìenç aizritçja mani skaistâkie 10 jaunîbas gadi ar pirmo mîlestîbu, „ar puòíiem un asarâm”, ar visu, kas jaunîbai pienâkas. Korìenç iemâcîjos strâdât sabiedrisko darbu, vadîju deju kolektîvu. Cçsîs pagâja ilgâkie darba gadi. Skolotâjs Jânis Kazmers bijis pçdçjais Kuiíules skolas skolotâjs, savukârt viòa meitu Laimu ðîspuses ïaudis atceras kâ izcilu dakteri. Ciemojoties pie radiem Lauvu pusç, viòa vienmçr palîdzçjusi vietçjiem. Tautas ârste - tâ viòu atceras lauvieði. Arî Laimas abi brâïi Nikolajs un Vladimirs izmâcîjuðies par dakteriem. Lai gan Nikolaju dzîves ceïð aizvedis uz Ameriku, savu dzimto pusi viòð vienmçr atcerçjies. Vladimirs bijis bieþs viesis Lauvu pusç - apciemojis radus, draugus un apceïojis zinâmâs, skaistâkâs vietas ðaipusç. Daktera Gunâra Ozoliòa tçvs savulaik bijis pienotavas (tagadçjâ tautas nama) vadîtâjs. Kopâ ar dvîòubrâli Leonîdu turpat kopâ skraidelçts, íerti grunduïi Svçtupç, darîti darbi un nedarbi. Gunâra kungs neslçpa savu pârsteigumu par to, cik labi tagad pçc remonta izskatâs tautas nams. Arî Gaida Bergmane jeb Krûmiògaida, kâ viòu vietçjie sauc, ir daktere, ar kuras dzîvesstâstu var Sveic bijuðo Limbaþu slimnîcas dakteri, lauvieti Gunâru Ozoliòu iepazîties izstâdç. Kad bija iepazîti izcilâkie Lauvu puses skolotâji un dakteri, M. Lejniece pastâstîja par ðîs puses zinâtniekiem - vispirms Laimu Ðçriòu, dzimuðu Mintiku, kura ir skolotâjas Skaidrîtes mâsa. Laima pçc skolas gaitâm Kuiíulç un Salacgrîvâ Rîgâ studçjusi íîmiju, pçc tam strâdâjusi Organiskâs sintçzes institûtâ. Ðobrîd izstâdç apskatâmi L. Ðçriòas daudzie goda diplomi un patenti. M. Lejniece ir pârliecinâta, ka ðai izcilajai zinâtniecei veltâma atseviðía izstâde. Îpaða sadaïa izstâdç atvçlçta topoðajam zinâtniekam Gintam Kalniòam, kurð savulaik 2 pasaules bioloìijas olimpiâdçs pçc kârtas ieguva 3. vietu. Nedaudz samulsis, Gints pastâstîja, ka ðobrîd mâcâs maìistrantûrâ un veic vîrusiem lîdzîgo daïiòu pçtîjumus: - Lai arî jûtos nedaudz dîvaini, redzçt informâciju par sevi izstâdç ir liels pagodinâjums. Daudzus ðîspuses jaunekïus savulaik vilinâjusi jûra. Ainaþu jûrskola viòiem bijusi ceïð uz izglîtîbu, plaðo pasauli, arî pârticîbu. Ainaþu jûrskolu beiguði un tâlâs jûrâs kuìojuði daudzi lauvieði, arî Dþons Pakalniòð, Kârlis Ozols un Aleksandrs Èakstiòð. Brâïi Aleksandrs, Jânis un Kârlis Einblûti augstâs skolâs gan kuìoðanu nav mâcîju- ðies, bet ar savu darbu, uzòçmîbu un neatlaidîbu ir izkuìojuði plaðâs jûras. Bet vai nu visu var vienâ rakstâ uzrakstît! Brauciet uz Lauvâm, skatiet, lasiet un uzziniet, kâdi ievçrojami cilvçki dzimuði, skolojuðies un izauguði Lauvu pusç! Izstâdes radoðâ brigâde - M. Lejniece, Aldonis Cîrulis un I. Kauliòa - teic lielu paldies visiem, kas palîdzçja izstâdes tapðanâ: tiem, kas deva fotogrâfijas, dalîjâs atmiòâs, iedroðinâja un sniedza morâlu un materiâlu atbalstu. Paldies arî folkloras kopai Cielava, kas ðajâ pçcpusdienâ radîja tik jauku un siltu gaisotni. Ilga Tiesnese 4 SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS 2011. gada 29. oktobris Alfrçda Krûkïa dzeja dziesmâ Redzes invalîdu darbîgâ vasara Ðî vasara bija ïoti darbîga. Bijâm plânojuði 2 pasâkumus, bet plânu izpildîjâm par 200% - noorganizçjâm 4! Pirmais pasâkums notika jûnija beigâs manâ dârzâ. Rehabilitâcijas kursu laikâ apguvâm pavârmâkslu, ðûðanas prasmes un stila gudrîbas. Otrâ dienâ braucâm ekskursijâ uz Beverînas novadu. Bija grûti veikt 3,5 km garo dabas taku, bet, veiksmîgi to izgâjuði, pievakarç kopâ ar solistiem Aigariòu un Uldi dziedâjâm mûsu iemîïotâs dziesmas. Visi bija noguruði, bet gandarîti par izturîbu un sirsnîbu. 9. septembrî Salacgrîvas bibliotçkâ kopâ ar literârâ klubiòa Noskaòa dalîbniekiem tikâmies ar novadnieci, dzejnieci Intu Purvu, kura no 1951. gada dzîvo Toronto, Kanâdâ. Tâ bija aizkustinoða tikðanâs. Daudziem, klausoties viòas dzeju un stâstus, nobira pa asarai, arî paðai Intai. Dzejniece teica mîïu Dzejas dienu noskaòâ Liepupes bibliotçkâ 20. septembra saulainâ pçcpusdienâ pulcçjâs Liepupes bibliotçkas dziesmu draugu kopa, lai atsauktu atmiòâ 80. gadu populârâkâs Raimonda Paula dziesmas. To tekstu autors ir Alfrçds Krûklis. Nedaudz iepazinâmies ar dzejnieka dzîvesstâstu un uzzinâjâm, kâ tapuði vârdi dziesmai Meþâbele. Bi- Èaklie ogotâji Bîriòu dzçrveòu audzçtavâ paldies Agrai Jçgerei par dâvâtajâm siltajâm vilnas zeíçm ar Salacgrîvas vârdu. Noslçdzot vasaras sezonu, 21. septembrî Salacgrîvas novada redzes invalîdi ïoti kuplâ skaitâ ar 2 autobusiòiem brauca uz Bîriòu dzçrveòu audzçtavu. Mûs mîïi sagaidîja un piemçrotu ogu lasîðanas vietu ierâdîja 20 - 25 m2 lielâ laukumâ. Apmçram pusotras stundas laikâ katrs salasîja gandrîz 20 l lielu, garðîgu dzçrveòu. Pçc tik raþîgas lasîðanas visi kâ viens nonâcâm pie atziòas, ka galvenais ir gribçt. Tad padarît var visu, arî darbus, kas baida un ir nezinâmi. Atvadoties no skaistâ ogu dârza, norunâjâm, ka nâkamgad brauksim atkal, jo ðî kopâbûðana bija adrenalîns sirdij. Visa redzes invalîdu grupa saka lielu paldies Salacgrîvas novada domes atsaucîgajiem darbiniekiem, Agencies Barwil Andersson un mûsu labajam gariòam Aijai Kirhenðteinei. Faina Mennika, Salacgrîvas redzes invalîdu grupas vadîtâja Alojas un Salacgrîvas senioru tikðanâs Senioru ceïâ Lai gan Aloju no Salacgrîvas ðíir tikai nepilni 50 kilometri, lîdz ðim abu novadu seniori nebija sarîkojuði savstarpçju satikðanos. Ðâda iespçja radâs, pateicoties projektam Senioru ceïð. Sabiedrîbas Integrâcijas fonda (SIF) atbalstîtais un Sievieðu Tiesîbu institûta administrçtais projekts paredzçts cilvçkiem, kuriem ir 50 un vairâk gadu. Projekts norit jau kopð 2011. gada 1. janvâra un turpinâsies lîdz 2012. gada 30. jûnijam. 18 mçneðu daþâdas aktivitâtes notiek Vidzemes, Latgales, Sçlijas un Kurzemes 9 novados un Rîgâ, kâ arî Ðveicç - Bâzeles reìiona Minhenðteinâ. Vidzemi pârstâv nevalstiskâs organizâcijas (NVO) Sievieðu mikrouzòçmumu asociâcija (Rîga), Psiholoìiskâ komforta centrs (Rîga), Latvijas Atslçgmeistaru brâlîba (Rîga), Rîgas aktîvo senioru alianse (RASA) (Rîga), Garkalnes sievieðu biedrîba Mûsmâjas (Garkalnes novads), biedrîba Mârtiòroze (Cesvaines novads) un Alojas novadâ reìistrçtâ biedrîba Alojas seniori. Dalîbnieku vidû ir arî paðvaldîbas. No Vidzemes - Pïaviòu, Cesvaines, Garkalnes, Amatas novada un Alojas novada dome. Kâ ârzemju partneris piedalâs Ðveices - Baltijas Palîdzîbas komiteja (Bâzeles reìions). Projekta aktivitâtes ir daþâdas: seminâri par senioru lîdzdalîbas iespçjâm normatîvo aktu izstrâdç, par senioru vajadzîbâm sociâlajâ jomâ, par partnerîbu un sadarbîbas tîklu veidoðanu. Notiek daþâdas mâcîbas - NVO darbîbas uzturçðana, psiholoìiskâ motivâcija un paðnovçrtçjums, psihoterapijas teâtri, psiholoìiskâs spçles, valsts juridiskais, finansiâlais nodroðinâjums un paðaizsardzîba, fiziska paðaizsar- dzîba pret vardarbîbu un noziegumiem, personas un îpaðuma tehniskâ droðîba, kaimiòu savstarpçjâ informçtîba, mikrouzòçmumu attîstîðana, paðnodarbinâtîbas iespçjas, praktiskâs iemaòas mâjamatniecîbas veicinâðanai. Ïoti noderîga ir apmâcîba par moderno tehnoloìiju, datordarbu, interneta lietoðanu. Nâkamgad paredzçti vairâki konkursi, kuros dalîbniekiem bûs iespçja saòemt ne tikai garîgâs zinâðanas, bet arî materiâlas balvas kâ iegûto zinâðanu novçrtçjumu. Konkursu tçmas ir plaði pârstâvçtas - NVO saimnieciskâs darbîbas veicinâðana, senioru brîvprâtîgais darbs un natûras ieguldîjums, senioru pakalpojumi u.c. Projekta aktivitâtç par pieredzes apmaiòas pasâkumiem partnerîbai Latvijâ tika nolemts organizçt Alojas un Salacgrîvas senioru tikðanos. Tâ notika Salacgrîvas viesnîcâ Brîze. Kârtçjo reizi jâcildina viesnîcas saimnieku Mâras un Jura Maksimovu viesmîlîba un atsaucîba. Savienojot savâ pârvaldîjumâ esoðâs çkas statusus - viesnîca/viesu nams/ pansionâts, laikam rasta izpratne par cilvçkiem, kuriem mûþs jau pâri pusei. Gaumîgi iekârtotas telpas, omulîgas istabiòas iemîtniekiem, izcili jauks restorâns! Ðâdâ îpaðâ gaisotnç arî sarunas blakus novada senioriem raisîjâs pozitîvâk. Un interese vienai organizâcijai par otru bija liela. Visvairâk jautâjumu uzdeva un uz tiem atbildçja Alojas senioru vadîtâjs Raimonds Ìîmis. Arî Salacgrîvas novada senioru vadîtâjai Aijai Kirhenðteinai jautâjumu netrûka. Kâ paðvaldîba atbalsta biedrîbas attiecîgajâ novadâ? Kâ notiek naudas plûsma? Kâ tiek rîkoti pasâkumi? Kâ atceras tos, kuri Alojas seniori vienojas kopîgai dziesmai vairs nepiedalâs kopîgos saietos veselîbas stâvokïa dçï? Kopâ ar Alojas un Salacgrîvas senioriem sarunâs piedalîjâs Brîzes iemîtnieki. Ikviens varçja izzinât, kâ ir pavadît mûþa nogali ne savâs mâjâs. Atbildes bija lîdzîgas: - Te ir labi. Ne katrâ vietâ pansionâtâ ir istabas, kas agrâk bijuðas viesnîcas numuri, ne katrâ vietâ pansionâtâ dzîvojoðie maltîtes bauda restorânâ. Uz jautâjumiem par to, kâds bija ceïð no viesnîcas statusa lîdz lçmumam daïu no çkas pielâgot pansionâta vajadzîbâm, atbildçja îpaðnieks J. Maksimovs. Bija iespçja arî doties nelielâ ekskursijâ pa viesnîcu/pansionâtu. Alojas viesiem pçc pieredzes apmaiòas Brîzç tika piedâvâta iespçja aplûkot vietas, ar kurâm Salacgrîva ir îpaða, - nçìu taèus, ostu, jûru, Zvejnieku parku, kur notiek populârie festivâli Positivus. Paldies Jânim Rakûzovam par iepçju baudît ceptus nçìus un Mirdzas Sprinces vârîto nçìu zupu, ko daudzi baudîja pirmo reizi mûþâ! Vçl Rozenðteina tacî tika skatîta filma par nçìu íerðanu Salacâ, un tad jau ceïð mâjup. Ðis pieredzes apmaiòas pasâkums bija vçrtîgs, jo tika iepazîtas darba formas lîdzîgâs NVO. Pieredze noderçs turpmâkajam darbam. Tikpat vçrtîga bija cilvçku tikðanâs, jo, dzîvojot tikai daþu desmitu kilometru attâlumâ, lîdz ðim abas organizâcijas nebija tikuðâs. Bet izrâdîjâs, ka ïoti daudzi pazîst cits citu. Kâds salacgrîvietis agrâk strâdâjis Alojâ, kâdam bçrni dzîvo blakusnovadâ... Ir un bûs par ko parunât arî turpmâk! Hedviga Inese Podziòa, Sievieðu tiesîbu institûta valdes locekle ja iespçjams ieklausîties to gadu estrâdes mâkslinieku izpildîjumâ dziesmâs Kâpçc man dziedât sveðu dziesmu…, Mirdzoðais gliemeþvâks, Baltijas jûra. Savukârt paðas dziesmu kopas dalîbnieces apguva dziesmas Savâda vasara, Sens ir tas stâsts un Kam ziedi, meþâbele. Sarmîte Zvîne, Liepupes bibliotçkas vadîtâja Klubiòð Vârds Ainaþu Jûrskolas muzejâ 12. oktobrî Ainaþu bibliotçkas lasîtâju klubiòa Vârds dalîbnieces viesojâs Ainaþu Jûrskolas muzejâ, iepazinâs ar jûrskolas absolventu Veco ligzdu fotoizstâdi. Bija interesanti skatît Ainaþu vecos namus, ko kâdreiz cçluði un kur dzîvojuði kapteiòi ar ìimençm. Salîdzinot fotogrâfijâs redzamâs mâjas, var secinât, ka jûrâ smeltâ bagâtîba ir bijusi ïoti daþâda. Muzeja vadîtâja Iveta Erdmane râdîja un stâstîja par ðajâ vasarâ ekspedîcijâs iegûtiem interesantiem eksponâtiem un jaunieguvumiem muzeja kolekcijai. Apzinâta plaða Vidzemes piekraste arî Igaunijas teritorijâ, kur dzîvojuði Ainaþu jûrskolas absolventi. Tiek vâkti materiâli jaunai grâmatai par veco kapteiòu - jûrskolnieku ligzdâm. Vietçjie savas pilsçtas muzejos ciemojas reti - tikai kopâ ar tâliem viesiem. Vârda dalîbniecçm bija interesanti apskatît un uzzinât daudz jauna par saviem Ainaþiem. Pateicamies muzeja darbiniecçm par stâstîjumu un jauko uzòemðanu! Ar interesi gaidîsim jauno grâmatu! Rûta Lepiksone, Ainaþu bibliotçkas vadîtâja Dzejas svçtki Liepupç Þûrijas priekðsçdçtâja, dzejniece, tulkotâja Mâra Asare (stâv) kopâ ar Liepupes vidusskolas skolotâju Inese Broku izvçrtç konkursam iesniegtos darbus Lîdz 22. septembrim Salacgrîvas novada jaunieði vecumâ no 15 lîdz 25 gadiem varçja iesniegt savus darbus dzejâ, prozâ vai tulkoðanâ literâro darbu jaunrades konkursam Ðeit. Ðo konkursu organizçja Liepupes pagasta tautas nams sadarbîbâ ar Liepupes vidusskolu, Tûjas un Liepupes bibliotçku. 29. septembrî konkursa dalîbnieki un interesenti bija aicinâti uz dzejas darbu lasîjumiem un tikties ar dzejnieci Mairu Asari. Iesâkumâ savu dzejoli nolasîja Liepupes vidusskolas 12. klases skolniece Kristîne Krutjakova. Labâko darbu autori saòçma M. Asares dzejoïu krâjumus Ceïð uz Tûju un Hanzas aukstâ liesma, bet konkursa uzvarçtâjs ilustrçto enciklopçdiju par 101 neparastâko vietu pasaulç. Liepupes tautas nama vadîtâjs Andris Zunde pat nebija domâjis, ka jaunieði tik ïoti pieíersies konkursa tçmas nosaukumam Ðeit: - Bet gandrîz katrs savâ darbâ pieminçjis ðo vârdu. Man likâs - tik plaða tçma, nu jaunie talanti varçs „izvçrsties”. Acîmredzot nâkamajâ gadâ, izsludinot konkursu, bûs jâraksta „Bez tçmas”. Priecîgi pârsteidza tas, ka savus 20 darbus konkursam iesniedza 19 autoru. Necerçju, ka atsaucîba bûs tik liela. Priecâjos arî par to, ka ðogad konkursâ piedalîjâs Salacgrîvas vidusskolas skolçni. A. Zunde, apkopojis visus darbus (arî pçc noteiktâ termiòa iesûtîtos), nosûtîjis tos dzejniecei M. Asarei. Viòa analizçja pilnîgi visus konkursam iesniegtos darbus, ne tikai labâkos, ko atzîmçja ar saviem îpaðajiem komentâriem. - Þçl, ka dzejas darbu lasîjumos piedalîjâs maz konkursantu, jo daudz ko gribçju teikt paðiem autoriem, - uzsvçra dzejniece un tulkotâja. - Man bija pârsteigums, ka iesniegto darbu bija tik daudz. Jaunieðus inte- resç dzeja, un tas ir ïoti labi. Jauno autoru darbos gribçjâs redzçt vairâk viòu personîgo skatîjumu. Par labâko dzejniece atzina Salacgrîvas vidusskolas 9.b klases skolçna Elvja Dârziòa darbu Ðeit. Viòasprât dzejolî sajûtams personîgais pârdzîvojums un pieredze, kas ir katra autora darba pamatâ. Jaunieði centuðies savos darbos ievçrot ritmu un daþâdas dzejas formas. Saturiski viòai gribçjies redzçt vairâk paðu pieredzes, pârdzîvojumu, sajûtu. Varbût bija bailes ielikt publiskâ darbâ savas izjûtas? Galvenais ir nebaidîties un rakstît to, kas paðam svarîgâks. Tâds bija viòas vçlçjums konkursa dalîbniekiem. Ievas Neimanes dzejolis ar savdabîgo patriotisma tçmas risinâjumu tika atzîts par otru labâko, bet Kristapa Mustes dzejolis izpelnîjâs atzinîbu par emocionâlo saturu un labi izstrâdâto formu. Tas - 3. vietâ. Dzejniece par emocionâlo tçlainîbu atzinîgi novçrtçja Sintijas Papiòas darbu, Paulas Lîsmanes dzejolis saòçma atzinîbu par neviltoto optimismu, Emîla Ïebedeva darbs - par humora elementu izmantoðanu, savukârt Anetes Rozenbergas dzejolis - par labi izstrâdâto formu. - Konkursi ir labi ar to, ka dod ierosmi rakstît, - secinâja þûrija Liepupes vidusskolas skolotâja Inese Broka un Salacgrîvas vidusskolas skolotâja Pârsla Zvejniece. Ðâdi konkursi noteikti vajadzîgi arî nâkamajos gados, tie mudina bçrnus un jaunieðus domât. - Rakstot dzeju var iziet no râmjiem, palidot kaut kur tur... - pârliecinâta ir skolotâja Pârsla. Pçc vçrtçðanas dzejniece un tulkotâja M. Asare lasîja savus darbus. Paldies par ðo jauko dzejas pçcpusdienu! Ilga Tiesnese SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS 2011. gada 29. oktobris 5 Zvejas laivas Tûjâ visiem Pateicoties sadarbîbai ar VRG biedrîbu Jûrkante un saòemot atbalstu no Eiropas Zivsaimniecîbas fonda (EZF), biedrîba Tûjaskrasts îstenojusi gada sâkumâ iesâkto projektu Pamatlîdzekïu iegâde zvejas laivu stacijas izveidei - iegâdâjusies inventâru zvejas laivu nomas stacijas ierîkoðanai Tûjâ. Projekta mçríis ir izveidot zvejas laivu staciju un piesaistît tûristus un iedzîvotâjus Tûjas ciema biedrîbas Tûjaskrasts aktivitâtçm, kas saistîtas ar zvejniecîbu, un atbalstît zvejnieku saimniecîbu darbîbu. Projekta laikâ izveidota zvejas laivu nomas stacija Tûjas ciema atpûtas zonâ Krimalnieki. Biedrîba iegâdâjusies trîs C klases zvejas laivas ar aprîkojumu - airiem, enkuriem un glâbðanas vestçm. Stacijâ zvejas laivas varçs nomât visi interesenti. Par svarîgâko biedrîba uzskata vietçjo iedzîvotâju atbalstîðanu aktivitâtçs, kas saistâs ar zvejniecîbu, un piedâvâ sadarbîbu visâm novada zvejnieku saimniecîbâm. Otra iecere ir atbalstît jaunieðu interesi par zvejniecîbu, kâ arî sportiskâs aktivitâtes jûrâ. Ikdienâ stacijas laivas bûs pieejamas visiem Tûjas iedzîvotâjiem un viesiem. Saprotams, ka lielâkâs aktivitâtes plânotas vasarâ, tomçr biedrîbas pârstâvji norâda uz pakalpojumu pieejamîbu visa gada garumâ un aicina interesentus tuvâk iepazîties ar situâciju biedrîbas mâjaslapâ www.tujaskrasts.lv un sazinâties ar biedrîbas atbildîgajiem. Jauniegâdâtâs laivas Tûjaskrasta biedri ðobrîd izmanto îpaði aizsargâjamo jûras teritoriju novçroðanai. Ðâda veidâ viòi ar savu klâtbûtni cenðas traucçt maluzvejniekiem zvejas lieguma laikâ un informçt Dabas aizsardzîbas pârvaldes Vidzemes reìionâlâs administrâcijas vecâko valsts vides inspektoru Guntaru Viïïu par konstatçtajiem pârkâpumiem jûrâ. Nâkotnç Tûjaskrasts paredz veidot sadarbîbu ar Salacgrîvas Tûrisma informâcijas centru savu aktivitâðu popularizçðanâ. Tâda uzsâkta ar Ziemeïvidzemes biosfçras rezervâta atbalsta biedrîbu. Tâ gan vairâk attiecas uz projektu par gâjçju un velosipçdistu marðruta izveidi Salacgrîvas novadâ, bet nâkotnç tiks veicinâtas arî citas aktivitâtes. Ingus Konstants, viens no biedrîbas Tûjaskrasts valdes locekïiem: - Laivu stacija Tûjâ darbosies vasaras sezonâ. Tagad, nesezonâ, nav nepiecieðams sçdçt laivâm klât un deþurçt. Katrs interesents var arî tagad mûs atrast www.tujaskrasts.lv vai piezvanot pa tâlruni 29403119. Zvaniet droði! Laivas nopirktas jûsu vajadzîbâm! Andris Strods Liepupes kungu mâjai aprit 260 gadu Liepupes muiþa atrodas ar kultûrvçsturisko mantojumu bagâtajâ Ziemeïvidzemes novadâ. Tâs apbûve ir valsts nozîmes 18. un 19. gs. arhitektûras piemineklis. Ðogad aprit 260 gadu, kopð uzbûvçta valsts aizsargâjamâ pieminekïa statusu ieguvusî Liepupes kungu mâja - neliela baroka pçrle, kam ir seviðía vçsturiskâ un mâkslinieciskâ vçrtîba. Tajâ ir vairâki valsts aizsargâjami mâkslas pieminekïi. Barokâlâs divviru masîvâs parâdes durvis ir vienas no senâkajâm ðâdu çku ârdurvîm Latvijâ. Savukârt ieejas priekðnamâ dienvidaustrumu stûrî saglabâjuðâs vienas no retajâm baroka koka kâpnçm Latvijâ. Tâm ir divi ïoti kompakti liekti laidi. Imants Lancmanis pirms 10 gadiem rakstîjis, ka kopumâ Liepupes kungu mâja autentiskuma pakâpes, neskartîbas un saglabâto apdares detaïu ziòâ ir pati „îstâkâ” un piesâtinâtâkâ no visâm Vidzemes baroka laika muiþu dzîvojamajâm çkâm. Ðajâ ziòâ tâ pârspçj pat Ungurmuiþas kungu mâju. Pieejas ziòâ Liepupe ir nâkamais solis pçc Ungurmuiþas un râda jau lielâkas lauku muiþnieku pretenzijas uz greznîbu. Par Liepupes kungu mâjas celðanas gadu uzskatâms mezonîna frontonâ esoðais gadskaitlis „1751”. Arhitektûras ðedevra iespçjamais autors ir Rîgas mûrniekmeistars Johans Andreas Hâberlands, slavenâ Kristofa Hâberlanda tçvs. J. A. Hâberlands ieradâs Rîgâ no Annabergas (Saksija) un 1749. gadâ kïuva par Rîgas pilsoni. Kungu mâjas vçsture saistâma ar pazîstamo fon Meku un mazâk zinâmo fon Zengeru dzimtas vârdiem. 18. gs. pirmajâ pusç, lai sâktu un pabeigtu greznâs Liepupes kungu mâjas celtniecîbu, rûpes uzòçmâs muiþas îpaðnieka Frîdriha Vilhelma fon Meka atraitne Anna Sofija un viòu dçls Georgs Frîdrihs, kurð pçc dienesta sakðu armijâ atgriezâs Liepupç un lika lietâ Saksijas arhitektûrâ un interjera risinâjumos pieredzçto. Pçc Georga Frîdriha pçkðòâs nâves muiþu mantoja viòa brâlis Johans Gothards, kura dçls Burhards Frîdrihs tçva vçrtîgajâ bibliotçkâ vadîja sirsnîgas sarunas ar Garlîbu Meríeli. Interesanti, ka 1762. gadâ sakarâ ar mâjâ atklâto trupi Ungurmuiþas îpaðniece Helçne Juliâne fon Kampenhauzena vçlçjusies koka nama vietâ bûvçt mûra mâju. Par paraugu ðai idejai viòa izvçlçjusies tieði Liepupes kungu mâju. Jaunâs Ungurmuiþas kungu mâjas zîmçjums samçrâ precîzi atkârto netâlâs Liepupes muiþas kungu mâju, kas bija celta neilgi pirms tam. Domâjams, ka H. J. fon Kampenhauzena ideju guvusi, saradojoties ar Liepupes fon Meku dzimtu. Viòas meita Doroteja Elizabete 1759. gadâ salaulâjâs ar Liepupes muiþnieku Johanu Gothardu. Ciemojoties Liepupes nesen celtajâ kungu mâjâ, neviens nevarçja palikt vienaldzîgs. No Liepupes muiþas cçluðies fon Meku pçcteèi 19. gs. Krievijâ ieguva apreibinoðu slavu un milzîgus panâkumus uzòçmçjdarbîbâ - Pçtera Èaikovska mûza, pasaulç pazîstamâ Nadeþda fon Meka ilgus gadus nodzîvoja laulîbâ ar dzelzceïa magnâtu Kârli Otto fon Meku, kura senèi ilgus gadus bija saimniekojuði Liepupç. Fon Zengeri Liepupes muiþâ kâ nomnieki dzîvoja jau 19. gs. sâkumâ, par ko liecina Liepupes muiþas revîziju dokumenti. Par pilntiesîgiem muiþas îpaðniekiem fon Zengeri kïuva 1829. gadâ, kad radâs iespçja nopirkt îpaðumu izsolç. Liepupes muiþâ fon Zengeri saimniekoja gandrîz 100 gadu - lîdz 1922. gadam, kad îpaðumu atsavinâja par labu jaunajai Latvijas valstij. Fon Zengeri Liepupes muiþâ saimniekoja ar lielu pietâti pret iepriekðçjo îpaðnieku idejâm. Samçrâ maz detaïu kungu mâjâ liecina par izmaiòâm, ko diktçja 19. gs. modes lieta muiþu apbûvç historisms. 20. gs. 30. gados kungu mâjâ ierîkoja laukstrâdnieku skolu un veica virkni kosmçtisko remontu. Otrâ pasaules kara laikâ Liepupes muiþa cieta maz, taèu zaudçja izcili skaistos kokus iekoptajâ parka teritorijâ un kastaòu aleju, kas rotâja ceïu tieði lîdz kungu mâjai. Pçc kara kungu mâjâ iekârtoja padomju saimniecîbas Liepupe centru, izvietojot çkâ kantori un daþus dzîvokïus. Arhitekts Mârtiòð Ozoliòð, apsekojot Liepupes muiþu 1949. gadâ, norâdîjis, ka vienâ no telpâm ir vçrtîga holandieðu podiòu krâsns, kas senâk bijusi Pieminekïu valdes aizsardzîbâ. Diemþçl zili baltâs holandieðu podiòu krâsns skaistums un vçrtîba neapturçja tâs izmeðanu mçslainç. Padomju saimniecîbas priekðsçdçtâja Lîna Dâdere speciâlai brigâdei lika to izvâkt no çkas. Turpat pagalmâ visus podiòus sîki jo sîki sasita, bet lauskas izbçra uz dârzniecîbas ceïa, to nobruìçjot. Lauskas vçl ilgi rudeòos lielâ skaitâ parâdîjâs uz zemes ceïa, atsaucot atmiòâ seno godîbu. 20. gs. 50. gados Liepupes kungu mâjâ nebija veikti ne remonti, ne pârbûves. Skatuve, tâpat kâ muiþas laikos, ieejot svçtku zâlç, bijusi pa kreisi un telpas apjoma ziòâ stipri mazâka nekâ pirms mûsdienâs veiktajiem atjaunoðanas darbiem. Visâs muiþas çkâs, ieskaitot kungu mâju, dzîvoja pçc kara palikuðie cittautieði. Dzîve ritçja kâ komûnâ, un kopâ ar cilvçkiem muiþas svçtku zâlç un citâs telpâs dzîvoja sivçni un vistas. Zâle kalpoja gan kâ ballîðu vieta, gan graudu glabâtava. 2 - 3 gadus labîbas raþas laikâ no parka puses ar smagajâm automaðînâm vai zirgiem ieveda graudus un nobçra kungu mâjas svçtku zâlç. Graudu glabâðanai zâlç upurçja arî muiþas laikâ ziemas dârzam kalpojuðo verandu. 1956. gadâ Liepupes kungu mâjas bijuðajâ virtuves daïâ ierîkoja veikalu, savukârt klçts puses pagrabâ iekârtoja gaïas pagrabiòu. No tâ uz tikko ierîkoto veikalu veda ðauras vîtòveida kâpnes. Muiþas laikâ pagrabiòð bija kalpojis kâ suòu virtuve, kurâ tie pa kâpnîtçm nokïuvuði lîdz savai virtuvei no 1. stâva. Ar laiku kungu mâjas mîtniekus pakâpeniski izvietoja citâs dzîvojamajâs çkâs. Kungu mâjâ ierîkoja ne tikai kantori, bet arî bibliotçku un klubu. Padomju saimniecîbas laikos par çku rûpçjâs un uzturçja to kârtîbâ. Klubâ darbojâs deju kolektîvi, ansamblis, koris un izbraukuma teâtri spçlçja izrâdes. Kluba zâlç 2 - 3 reizes nedçïâ râdîja kino. Interesanti, ka 60. gados priekðsçdçtâja Gluhova laikâ virs kungu mâjas uzcelðanas gadskaitïa ierîkoja skaïruni, kas agri no rîtiem visiem bijuðâ muiþas centra iedzîvotâjiem skandçja himnu un ilgstoði atskaòoja radio mûziku. Diemþçl padomju gados Liepupes kungu mâjâ vismaz piecas reizes daþâdu iemeslu dçï izcçlâs ugunsgrçki. Tikai laimîgas sagadîðanâs dçï çka nenodega. 1983. gadâ Liepupes kungu mâjâ sâka pamatîgus rekonstrukcijas darbus, taèu arhitektûras piemineklî nekâdus izpçtes darbus neveica. Vçl vairâk - tâs interjeros tikai fragmentâri saglabâja to, kas te bija pirms rekonstrukcijas. Nesenâ pagâtnç Liepupes kungu mâja ilgu laiku bija nepelnîti pamesta un neizmantota. Lai arî laika gaitâ tâs ârçjais izskats mainîjies, laiks to saudzçjis un kopçjâ kompozîcija saglabâjusies ïoti labi. 2004. gada beigâs muiþas liktenis iegûla rîdzinieces Egitas Lauskas gâdîgajâs rokâs. Liepupes kungu mâja bija ïoti nolaistâ stâvoklî, un apbûves ansamblis ietilpa 100 apdraudçtâko Eiropas kultûras pieminekïu sarakstâ. Sakarâ ar paredzamo atjaunoðanas Kungu mâja 2011.g. (no K. Zaïumas privâtâ krâjuma) Kungu mâja 50. - 60. gados (no Dz. Gûtmanes privâtâ krâjuma) darbu uzsâkðanu 2004. gada rudenî un 2005. gada pavasarî profesionâli arhitekti un restauratori veica arhitektoniski mâksliniecisko inventarizâciju. Lai arî valsts atbalsts pieminekïa atjaunoðanai bijis neliels, kungu mâjâ jau vairâkus gadus notiek restaurâcija un atjaunoðana, kuras laikâ iekðçjâ apdarç nav izmantotas mûsdienu tehnoloìijas, ja neskaita ûdensvada un elektrîbas ierîkoðanu. E. Lauska uzskata, ka lauku muiþnieka mâjâ neiederas eiroremonta princips, tâpçc çkâ neatradîsiet zeltîtu, nekad nebijuðu apdari un piefantazçtus spîguïus. E. Lauska îpaði lepojas ar kungu mâjas interjeram iegûto 18. gs. vidû mûrçto zili balto podiòu krâsni. Neticami, ka izdevies atrast Liepupes muiþas kungu mâjai zuduðajam interjeram tik atbilstoðu lîdzinieku! Plânots, ka nâkamajâ tûrisma sezonâ Liepupes kungu mâjâ iekârtotajâ nelielajâ viesnîcâ (Boutique Hotel) un mâjîgajâ restorânâ jau gaidîs pirmos viesus, kuriem iecerçts piedâvât ne tikai patîkamu atpûtu muiþas dzîvojamajâ mâjâ, bet arî labiekârtotâ parka teritorijâ - tiks atjaunots kâdreizçjais baroka laika dârzs. Vidzemes baroka pçrles - Liepupes kungu mâjas - nâkotnei ir skaidras aprises: sakopts muiþai pieguïoðais ezers; brîniðíîgs skats uz barokâlo parku; sabiedrîbai pieejams arhitektûras ðedevrs - neliela viesnîca ar îpaðu vçsturisku ekspozîciju, kas atspoguïos muiþas dzîvi tâs cilvçka mûþa cienîgâ ritumâ - bçrnîbâ, jaunîbâ, brieduma gados, tad trauksmainos bezsaimnieka un pamestîbas gados, kad pazuda tâs identitâte, un visbeidzot gadi, ko cilvçka mûþs nepiedzîvo, - atdzimðana. Notikumu liecinieki - muiþas - dod cilvçkiem lielisku iespçju ierakstît savu vârda raupjajâ vçstures rakstâ - Anna Sofija fon Meka, Frîdrihs fon Meks, Garlîbs Meríelis, Kârlis fon Zengers un Egita Lauska... Tam noteikti bûs nâkotne un turpinâjums. Savu 250. gadskârtu Liepupes muiþas kungu mâja piedzîvoja pamestîbâ un briesmîgâ piesmietas sievietes bezvçrtîbâ. Nebija ne ziedu, ne mûzikas, ne ciemiòu - vçstures liecîbas un iespçjamâs emocijas mûsdienu informâcijas un tehnoloìiju sabiedrîbai izrâdîjâs liekas un nevajadzîgas. Pagâjis tikai 10 gadu, un viss mainîjies - atdzimðana un cienîjamâs baroka pçrles 260 gadu jubilejas cienîga sagaidîðana ar roþu saldo smarþu, lai laiks nekad vairs nepagrieztu vçstures ratu atpakaï. Ðî Vidzemes novada daïa ir bagâta ar kultûrvçsturisko mantojumu, un ikviens, kurð apmeklçs Liepupi, par to pârliecinâsies, iegûstot jaunas ziòas par vçsturi, daþâdu cilvçku likteòiem, izbaudot dabas krâðòumu un apzinot vçl neredzçtas kultûras vçrtîbas. Kristîne Zaïuma Rakstâ izmantotie avoti: Latvijas Valsts vçstures arhîva 199.f., 1. apr., 342.l., 1.; Valsts kultûras pieminekïu aizsardzîbas inspekcijas Pieminekïu dokumentâcijas centra materiâli; Liepupes pagasta iedzîvotâju Pçtera Maèa, Dzidras Gûtmanes, Mârtiòa Gûtmaòa un Inâras Derumas atmiòu stâstîjumi; raksti: Èeldere D. Mâkslas piemineklis. Funkcija. Vide. Literatûra un Mâksla, 1984, 18. maijs; Lancmanis I. Skaistâ un pamestâ. Latvijas Arhitektûra, Nr. 4, 2002, 55. lpp.; Sedliòa Aija. Liepupes muiþa pamazâm atgûst savu seno izskatu. Auseklis, Nr. 79, 2010, 20. jûl., 5. lpp. 6 SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS 2011. gada 29. oktobris Atver acis - tevi gaida droða mâja! Biedrîba Patvçrums. Droðâ mâja 11. oktobrî Rîgâ rîkoja vienas dienas seminâru Preventîvie pasâkumi cilvçku tirdzniecîbas mazinâðanâ publisko bibliotçku vadîtâjiem par cilvçku tirdzniecîbas jautâjumiem. Iekðlietu ministrijas (IeM) zâlç aptuveni 50 no visas Latvijas sabraukuðos bibliotekârus uzrunâja toreizçjâ kultûras ministre Sarmîte Çlerte, novçlot raþenu dienu. Par cilvçku tirdzniecîbas novçrðanas politiskiem un tiesiskiem jautâjumiem runâja IeM Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs. Par cilvçku tirdzniecîbas jçdzienu teorçtiíu un praktiíu vidû notiek pastâvîgas diskusijas. Cilvçku tirdzniecîbu var skaidrot kâ cilvçktiesîbu pârkâpumu, cilvçku ekspluatâciju, organizçtâs noziedzîbas veidu, procesu, kas sâkas ar upura savervçðanu un beidzas ar upura ekspluatâciju, morâles un uzvedîbas normu vai nodarbinâtîbas problçmu, legâlo un nelegâlo migrâciju utt. Cilvçku tirdzniecîba ir mûsdienu verdzîba, kas ir vçl neþçlîgâka nekâ tâ jebkad bijusi. Eiropâ aktivizçjas nelegâlais bizness - fiktîvas laulîbas, kad meitenes, sievietes par naudu ir ar mieru apprecçties ar musulmaòiem. Meitenes domâ, ka tâ ir viegla peïòa, bet realitâte ir skarba. Tâ parasti nenotiek. Meitençm atòem pasi, aizsûta uz publiskajiem namiem, patur ieslçgtas bez iespçjâm kontaktçties un lûgt palîdzîbu. Cilvçku tirdzniecîbai ir viens mçríis - personas ekspluatâcija peïòas gûðanas nolûkos. Lielbritânijâ tiek ievesti desmitiem tûkstoðu rumâòu bçrnu, kuriem liek no rîta lîdz vakaram ubagot, zagt. Uz Norvçìiju brauc puiði no Latvijas strâdât gaterî, celt guïbûvju mâjas. Bet tas ir klasificçjams kâ piespiedu darbs, verdzîba, cilvçku tirdzniecîba, jo strâdnie- kiem maksâ ïoti maz un tikai daþreiz, ik pa 4 mçneðiem, darbs caurvçjâ smags, mîtnes vietâs jâdzîvo ïoti lielâ ðaurîbâ. Nav atðíirîba starp prostitûtu un cilvçku, kurð strâdâ par daudz mazâku algu nekâ viòam pienâkas. Kâpçc mûsu vîrieði, sievietes, jaunatne dodas uz citâm zemçm laimi meklçt? Vainîga ir Latvijas politika. Ekonomiskâ globalizâcija un arvien pieaugoðâ sociâlâ nevienlîdzîba pasaules un Latvijas iedzîvotâju vidû ir galvenie cilvçku tirdzniecîbas cçloòi. Kâ bibliotekâri var iesaistîties ðîs problçmas risinâðanâ ? Bibliotçkas laukos ir cilvçkiem vistuvinâtâkâs iestâdes. Bieþi vien tâs ir vienîgâs gaismas saliòas, kas palikuðas ciemos. Bibliotçkâ var ieiet un parunâties, rast risinâjumu, palûgt padomu, internetâ, ar Skype starpniecîbu saistîties ar savçjiem ârzemçs, nopirkt biïeti tuviniekam, lai tas atlidotu mâjâs. Varbût tieði bibliotekâram uztic stâstu par aizbraukðanu, par lielâs peïòas piedâvâjumu. Kâ reâlu piemçru meiteòu uzticçðanâs naivumam izdevniecîbas Zvaigzne ABC projekta vadîtâjs Kârlis Sîmanis prezentçja Aleksandras Jolkinas grâmatu Piesmietâ Eiropa. Grâmatas autore pati iesaistîjâs fiktîvo laulîbu afçrâ, tçlojot sievieti, kura bûtu ar mieru apprecçties ar pakistânieti. Kâpçc jâizlasa ðî grâmata? Tâpçc, ka tajâ var uzzinât, kâ notiek meiteòu vervçðana, kas ir vervçtâji, kas notiek pçc laulîbâm. Bibliotekâri savâs grâmatu krâtuvçs var piedâvât izlasît ðo izdevumu meitençm, lai viòas izvçrtç, vai ir vçrts riskçt. Grâmatu var ieteikt izlasît mâtçm, lai viòas zina, kas var notikt ar meitâm. Varbût tâ paveras iespçja izglâbt kâdu dzîvi? Ar piemçriem bagâts bija Patvçrums. Droðâ mâja projekta vadîtâjas Vinetas Polat- sides stâstîjums. Nereâli izklausâs patiesîba par to, kâ dzîvo un strâdâ ârzemçs mûsu latvieðu vergi. Piemçrs. Jâkopj 90 gadîga skarba rakstura îpaðniece, kura pieprasa klâtbûtni un aprûpi cauru diennakti. Tikai 6 dienas 3 mçneðu laikâ atïauts iziet no mâjas. Nauda netiek dota, nedaudz samaksâ, tikai beidzot darbu. Cits piemçrs - bçrni kamieïu þokeji. Bagâtnieku vidû aizvien vairâk izplatâs jauns izklaides veids - sacensîbas kamieïiem pâri tuksnesim. Kamieïus vada þokeji - verdzîbâ pârpirkti bçrni, kurus piesien uz dzîvnieka muguras, lai tie nenokristu. Filipînâs pieaug pretlikumîga orgânu tirdzniecîba. Tur atïauts pirkt un dâvinât nieres. Bet donori ir dzîvi cilvçki! Daudzi labprâtîgi pârdod savas nieres, bet daudziem neviens atïauju neprasa. Viena niere maksâ 1000 2000 dolâru. Kâ cilvçku tirgotâji kontrolç upurus? Upuri ir parâdu verdzîbâ - narkomâni, alkoholiíi. Praktizç izolâciju, lai upuris nesazinâs ar cilvçkiem, kas viòam varçtu sniegt palîdzîbu, tiek uzmanîts, lai neveidojas draudzîgas attiecîbas starp upuriem. Nemitîgi atkârtojot cilvçkam, ka viòð nav labâkas dzîves vçrts, ka neko citu nespçs darît, ka cilvçku tirgotâjs patiesîbâ par viòu rûpçjas, upurim tiek iemâcîts bût bezpalîdzîgam un pilnîbâ atkarîgam no sava îpaðnieka. Ietekmçðana ir arî fiziska piekauðana. Liedz çdienu, medicînisko palîdzîbu, piespieþ lietot narkotikas. Izmanto draudus pret upuru bçrniem, ìimençm. Par cilvçku tirdzniecîbas gadîjumu identificçðanu un sadarbîbu ar atbildîgajâm institûcijâm ïoti skarbi un emocionâli diskutçja IeM Galvenâs Kriminâlpolicijas pârvaldes Organizçtâs noziedzîbas apkaroðanas pârvaldes 3. nodaïas priekðnieks Arturs Vaiðïa. Ana- Noslçgusies motosportista Harija Suharþevska 2011. gada sporta sezona Tehniskas íibeles, neveiksmîgi kritieni un bieþas mikrotraumas tâ varçtu raksturot Vidzemes motosportista Harija Suharþevska 2011. gada sporta sezonu. Lai gan ðogad viòam nevienâ no Latvijas mçroga motokrosa sacensîbâm kopvçrtçjumâ neizdevâs iekïût pirmajâ desmitniekâ, pateicoties treniòiem un Ìimenes aptieku dâvinâtajiem vitamîniem, jaunais sportists ir labâ fiziskâ formâ un jau mçrítiecîgi gatavojas 2012. gada sezonai. Par spîti neveiksmçm, vidzemnieki ne reizi vien varçjuði bût arî lepni - atseviðíos posmos salacgrîvietis kâpis uz goda pjedestâla. Ievçrojamâkâs uzvaras 2011. gadâ: 2. vieta m-trase.lv posmâ Adinâjos MX2 klasç, savukârt ðo paðu sacensîbu Salacgrîvas posmâ, braucot MX1 klasç, - 2. vieta. Latvijas Alternatîvâs Motosporta Asociâcijas motokrosa turnîra 2. posmâ Burtniekos Open F klasç H. Suharþevskis ieguva 3. vietu. Uz treðâ pjedestâla pakâpiena viòð kâpa arî Kandavâ, kur MX 13+ klasç piedalîjâs Battery Superkauss Kandavas lielâs balvas pirmajâ braucienâ. - Diemþçl jâteic, ka ðî sezona nebija tâda, kâ bijâm plânojuði. Taèu ar to jâsamierinâs, jo tas ir sports, - saka Harijs Suharþevskis. - Taèu esmu ticis pie sava 2012. gada sezonas motocikla un jau tagad sâku ar to gatavoties jaunajai sezonai. Viegli nebûs, taèu ar jauno tehniku nâkamajâ gadâ centîðos labot ðîsreizes kïûdas. Tâpat ceru, ka arî nâkamgad «Ìimenes aptiekas» paliks manu atbalstîtâju lokâ, jo, piemçram, ðajâ sezonâ bija ne mazums mikrotraumu, ko dziedçt palîdzçja aptiekas dâvinâtie gçli. Savukârt, pateicoties «Ìimenes aptieku» dâvinâtâjiem vitamîniem, jûtami uzlabojâs fiziskâ forma. Òemot vçrâ motosportâ augsto Harijs Suharþevskis Ainaþu trasç traumatisma iespçjamîbu un nepiecieðamo fizisko sagatavotîbu, Ìimenes aptiekas gada sâkumâ H. Suharþevskim uzdâvinâja gçlus un sportista organismam piemçrotus vitamînus un uztura bagâtinâtâjus. 2011. gada sezona bija jau otrâ, kad Ìimenes aptiekas atbalstîja 19 gadîgo Hariju, kurð ðogad startçja komandâ MX Sumata - Vilders Team un lîdztekus dalîbai sacensîbâs pabeidza mâcîbas Salacgrîvas vidusskolas 12. klasç. - Lai piedalîtos sacensîbâs, nepiecieðami ne tikai neatlaidîgi treniòi, bet arî veselîba. Tâdçï esam gandarîti, ka Harijs ir lieliskâ formâ, lai turpinâtu trençties un tiekties pçc panâkumiem. Vçlam motosportistam veselîbu un veiksmi arî nâkamajâ sezonâ, - saka Ìimenes aptieku pârdoðanas daïas vadîtâjs Egils Tçbelis, apliecinot, ka Ìimenes aptiekas plâno sportistu atbalstît arî turpmâk. Patlaban Harijs turpina treniòus, ar motociklu brauc 3 reizes nedçïâ. Novembrî treniòi notiks 2 reizes nedçïâ, bet decembrî - tikai 1 reizi nedçïâ. Pçc tam organisms no smagajiem fiziskajiem treniòiem tiks atpûtinâts. Bet, kamçr vçl notiek treniòi, Harijs jau domâ par turpmâkajiem rezultâtiem: - Nâkamajâ sezonâ plânoju braukt un gatavoties tikai Latvijas èempionâta un Superkausa sacensîbâm - katrâ posmâ bût labâko “top 5” un iegût ïoti nepiecieðamo stabilitâti. Vairâk par Harija piedzîvoto sacensîbâs, rezultâtiem, treniòiem un sacensîbu kalendâru var uzzinât viòa mâjaslapâ www.harijs-moto.lv. Ìimenes aptieku tîkls ir viens no vadoðajiem zâïu mazumtirdzniecîbas uzòçmumiem Latvijâ, un tas pieder Hansa Pharma. Uzòçmums dibinâts 1995. gadâ un ir viens no Phoenix Group uzòçmumiem, kas savukârt ir vislielâkais medikamentu tirgotâjs Eiropâ. Patlaban Ìimenes aptiekas apvieno 51 aptieku un 4 aptieku filiâles. Lelde Sâre, «P.R.A.E. Sabiedriskâs attiecîbas» projektu vadîtâja lizçjot situâciju Latvijâ, viòð uzskaitîja, ka mâjas ir pamestas, kaimiòi brauc prom strâdât ârzemçs, jaunieði negrib mâcîties, negrib lasît. Patvçrums. Droðâ mâja juriste Gita Miruðkina stâstîja par palîdzîbas un atbalsta veidiem cilvçku tirdzniecîbâ cietuðajiem upuriem. No 2006. gada var saòemt valsts apmaksâtus atbalsta pakalpojumus. Tiesîbas tos saòemt ir personai, kurai ar noziedzîgu nodarîjumu (cilvçku tirdzniecîbu) radîts kaitçjums - morâls aizskârums vai fiziskas cieðanas. Tiesîbas sniegt sociâlâs rehabilitâcijas pakalpojumus cilvçku tirdzniecîbas upuriem valsts finansçjuma ietvaros jau no 2007. gada ieguvusi biedrîba Patvçrums. Droðâ mâja. Valsts finansçtâs programmas ilgums ir lîdz 180 dienâm. Ja persona tikusi pakïauta vardarbîbai, viòas primârâ vajadzîba ir droða pajumte (aizsardzîba), kas garantç anonimitâti, speciâlistu pieejamîbu. Tiek piedâvâta sociâlâ, psiholoìiskâ un medicîniskâ palîdzîba. Iespçju robeþâs nodroðina materiâlos lîdzekïus personîgo vajadzîbu apmierinâðanai, ja nepiecieðams, tiek atjaunoti personîbu apliecinoði dokumenti. Seminâra noslçgumâ Patvçrums. Droða mâja valdes priekðsçdçtâja Sandra Zalcmane apkopoja visas dienas dzirdçto un aicinâja bibliotekârus iesaistîties cilvçku tirdzniecîbas novçrðanâ Latvijâ. Òemot vçrâ, ka daudzos novados bibliotçkas ir sociâlie un kultûras centri, tika aicinâts nodroðinât iedzîvotâjus ar informâciju, kâ izvairîties no cilvçku tirgotâju tîkliem un kur meklçt palîdzîbu. Daudzi cietuðie nezina savas tiesîbas un kautrçjas lûgt atbalstu. Varbût tieði bibliotçka ir tâ uzticîbas vieta, kur rodama informâcija un palîdzîba! Hedviga Inese Podziòa, Salacgrîvas bibliotçkas vadîtâja MX Salacgrîva motokrosa sezonas atspoguïojums Aizvadîta ïoti spraiga un aktîva motokrosa sezona. Ar nelielu atkâpi gribas atskatîties uz biedrîbas paveikto un spilgtâkajiem notikumiem. Pavasarî biedrîbas biedri pilnâ sastâvâ piedalîjâs Ainaþu mototrases Cepïi sakopðanas talkâ, kur no trases tika nolasîti akmeòi, sakopta ceïmala un trases teritorija. Pçc labi padarîta darba biedrîbas motobraucçjiem notika koptreniòð, kurâ savâ pieredzç un zinâðanâs dalîjâs Harijs Suharþevskis. Motokross Ainaþu kauss, kurâ piedalîjâs 200 sportistu, ir visplaðâk apmeklçtâs sacensîbas novadâ. Ar entuziasmu piedalîjâmies trases sagatavoðanâ un tramplînu pilnveidoðanâ. MX Salacgrîva nodroðinâja balvu fondu Ls 500 vçrtîbâ. Biedrîba MX Salacgrîva piedalîjâs Biedrîbu dienâs, kur klâtesoðie varçja apskatît gan komandas nometni sacensîbu vietâs, gan sacîkðu motociklus. Uz ekrâna bija iespçja vçrot sacensîbu norisi plaðâ bilþu galerijâ. Varam teikt, ka komandas darbs ir nesis augïus, jo 2011. gada motokrosa sezonu varam vçrtçt kâ raþîgâko sacensîbu skaita ziòâ. Komandas jaunâkais sportists ir deviògadîgais Artûrs Valdmanis, kurð piedalîjies 12 sacensîbâs un vairakkârt kâpis uz goda pjedestâla. L.A.M.A gada kopvçrtçjumâ Artûrs ierindojas 2. vietâ. Ainârs Ruþa, kurð startç Open klasç, sezonas garumâ râdîjis labu sniegumu, bet kritiens Aizputes posmâ liedza cîòas iekïût labâko trijniekâ. Ainâram sezonas vçrtçjumâ 5. vieta. Ints Íikulis startç veterânu klasç. Piedalîjies 10 sacensîbâs, bet traumas visas sezonas garumâ lika samierinâties ar 16. vietu. Armands Valdmanis startç Open klasç un sezonâ piedalî- jies 13 sacensîbâs, kopvçrtçjumâ 60 braucçju konkurencç 17. vieta. Komandas titulçtâkais motosportists H. Suharþevskis ðogad spçris soli pretim profesionâlajam sportam un piedalîjies èetros sacensîbu seriâlos - Batery Superkauss, M-trase.lv, L.A.M.A, Latvijas èempionâts (LAMSF). Kopumâ Harijs ir startçjis 18 sacensîbâs un 2 treniòkrosos. Òemot vçrâ, ka sportistu lîmenis ðajâs sacensîbâs ir ïoti augsts, braucçjs pierâdîjis, ka spçj bût labâko trijniekâ atseviðíos braucienos. Bieþâ tehnikas maiòa un íibeles liedza uzrâdît stabilu sniegumu. Kâ atzîst pats braucçjs, ðî ir cita lîga, citi konkurenti un braukðanas âtrums arî daudz lielâks, tâpçc jau tagad nopietni sâcis gatavoties 2012. gada motokrosa sezonai, kurâ izvirzîjis augstus mçríus. MX Salacgrîva paldies saka visiem atbalstîtâjiem, it îpaði firmai Procel, kas sniedza lielu atbalstu motocikla iegâdç, AS Brîvais vilnis, kas ar savu produkciju atbalstîja visas sezonas garumâ - tagad Latvija zina, ka motoklubs MX Salacgrîva bâzçjas pilsçtâ, kur raþo visgarðîgâkos zivju konservus. Paldies arî motoklubam Sumata, kas sniedza atbalstu, gan nodroðinot ar mototehniku, gan atbalstot finansiâli, biedrîbai Sports Salacgrîvas novadam, Marko K, riepu firmai Rubbers, kas visas sezonas garumâ mûs nodroðinâja ar motociklu riepâm, SIA Logu Alianse, SIA Stats serviss, Ìimenes Aptiekas, Battery Superkauss, motoveikaliem Vilders, Kristers Serìis moto, Maxmoto, Motowest, mototrasei Cepïi. Liels paldies arî motosportistiem un viòu ìimençm par atsaucîbu un aktîvu lîdzdalîbu biedrîbas darbâ. MX Salacgrîva SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS 2011. gada 29. oktobris Mazie ainaþnieki iepazîst uguni Uguns ir labs kalps, Bet slikts saimnieks. (Latv. tautas sakâmvârds) Kad uguns tiek laukâ no vietas, ko tai ierâdîjis cilvçks, un dodas savâ vaïâ, tâ kïûst negausîga un postoða. Tâpçc ar uguni jâbût ïoti piesardzîgiem. Lai iegûtu zinâðanas, kâ izsargâties no ugunsgrçka, senèu gudrîbas maz lîdzçs. Daudz vçrtîgâk ir atnâkt uz Ainaþu bibliotçku un apskatît Latvijas Ugunsdzçsîbas muzeja un VUGD rîkotâ konkursa Ugunsdroðîba bçrnu acîm zîmçjumu izstâdi. To ierîkot bibliotçkâ ar laipnu gâdîbu palîdzçja Ainaþu Ugunsdzçsîbas muzeja vadîtâja Anastasija Celma. 21. septembrî bibliotçkâ pulcçjâs bçrnudârza Randa sagatavoðanas grupas audzçkòi ar audzinâtâjâm. Bçrni uzmanîgi klausîjâs Salacgrîvas novada ugunsdzçsîbas speciâlista Ojâra Liedeskalniòa izsmeïoðajâ stâstîjumâ par to, kâ izceïas ugunsgrçki un kâ ar tiem tikt galâ. Mazie íipari tika brîdinâti, kas var notikt, ja nepareizi rîkojas ar sçrkociòiem, svecçm un citâm ierîcçm. Speciâlists atgâdinâja, ka, izceïoties nelaimei, tûlît par to jâbrîdina pieauguðie. Izstâde Ainaþu bibliotçkâ bûs skatâma vçl pâris dienu, pçc tam tâ atgriezîsies Ainaþu Ugunsdzçsîbas muzejâ. Sanita Kânîte, Ainaþu bibliotçkas bibliotekâre Dzimtsarakstu nodaïas ziòas Augustâ dzimuði: Samanta Nikola Jaunzeme Septembrî dzimuði: Alekss Ilvess Harijs Ende Kristiâna Lipsberga Septembrî aizsaulç aizgâjuði: Skaidrîte Liepiòa (1932) Jânis Trankalis (1936) Valdis Âboltiòð (1955) Ausma Pâþe (1932) Ilga Tomsone (1931) Edgars Liepiòð (1930) Ausma Dance (1922) Malda Sûkule (1937) Izolda Vendta (1936) Milda Âbele (1920) 7 Mammadaba Meistarklase Liepupes pagasta tautas nama paðdarbîbas kolektîvi Jauktais koris Pernigele Vadîtâja Arta Zunde Mçìinâjumi Duntes Meþgravâs piektdienâs plkst. 19 Amatierteâtris Reþisore Inese Broka. Mçìinâjumi Liepupes vidusskolâ pirmdienâs plkst. 19 Vidçjâs paaudzes deju kolektîvs Ulubele Vadîtâjs Jânis Trezuns Mçìinâjumi Tûjas Âbeïziedos treðdienâs plkst. 20 Jaunieðu deju kolektîvs Liepupîte Vadîtâjs Jânis Trezuns Mçìinâjumi Tûjas Âbeïziedos treðdienâs plkst. 18 Vîru vokâlais ansamblis Vadîtâjs Andris Zunde Mçìinâjumi Duntes Meþgravâs treðdienâs plkst. 19 Etnisko tradîciju kopa Skale Vadîtâja Arta Zunde Mçìinâjumi Duntes Meþgravâs piektdienâs plkst. 17.30 Liepupes bibliotçkas dziesmu draugu kopa Aicinâm spçlçt un dziedât varoðos un griboðos liepupieðus saviesîgi sadziedâties pçc sirds patikas Liepupes bibliotçkas telpâs otrdienâs plkst. 14! Aicinâm pieteikties jaunus dalîbniekus visos kolektîvos! Tâlrunis tautas namâ - 64023932 Saistoðo noteikumu Grozîjumi Salacgrîvas novada domes 2010. gada 16. jûnija saistoðajos noteikumos Nr. 20 «Salacgrîvas novada paðvaldîbas kapsçtu uzturçðanas noteikumi» projekta paskaidrojuma raksts Paskaidrojuma raksta sadaïas Norâdâmâ informâcija 1. Projekta nepiecieðamîbas pamatojums Òemot vçrâ to, ka paðvaldîbas kapus paredzçts nodod apsaimniekoðanâ juridiskai personai, kas izraudzîta konkursa rezultâtâ, nepiecieðams veikt grozîjumus saistoðajos noteikumos lietotajos jçdzienos. 2. Îss projekta satura izklâsts Saistoðie noteikumi nosaka Salacgrîvas novada paðvaldîbas kapsçtu iekðçjâs kârtîbas noteikumus, kapavietu pieðíirðanas, kopðanas un uzturçðanas kârtîbu, apbedîðanas kârtîbu, kaplièu izmantoðanas kârtîbu, kapsçtu apsaimniekotâja, kapsçtu pârziòa, kapavietu kopçja tiesîbas un pienâkumus. 3. Informâcija par plânoto projekta ietekmi uz paðvaldîbas budþetu Saistoðie noteikumi paðvaldîbas budþetu neietekmç. 4. Informâcija par plânoto projekta ietekmi uz uzòçmçjdarbîbas vidi paðvaldîbas teritorijâ Saistoðie noteikumi neietekmçs uzòçmçjdarbîbas vidi. 5. Informâcija par administratîvajâm procedûrâm Saistoðie noteikumi administratîvâs procedûras neietekmç. 6. Informâcija par konsultâcijâm ar privâtpersonâm Saistoðo noteikumu izstrâdes procesâ konsultâcijas ar privâtpersonâm nav veiktas. Dagnis Straubergs, Salacgrîvas novada domes priekðsçdçtâjs SAISTOÐIE NOTEIKUMI Nr. 14 Grozîjumi Salacgrîvas novada domes 2010. gada 16. jûnija saistoðajos noteikumos Nr. 20 Salacgrîvas novada paðvaldîbas kapsçtu uzturçðanas noteikumi Apstiprinâti ar Salacgrîvas novada domes 2011. gada 17. augusta sçdes lçmumu Nr. 464 (protokols Nr. 10; 40.1.§) Izdoti saskaòâ ar likuma Par paðvaldîbâm 15. panta pirmâs daïas 2. punktu, 43. panta treðo daïu Izdarît paðvaldîbas domes 2010. gada 16. jûnija saistoðajos noteikumos Nr. 20 Salacgrîvas novada paðvaldîbas kapsçtu uzturçðanas noteikumi ðâdus grozîjumus: 1.Izteikt 1.6. punktu ðâdâ redakcijâ: „1.6. kapavietas uzturçtâjs - fiziska persona, kura noslçgusi beztermiòa lîgumu ar kapu apsaimniekotâju par ìimenes kapavietas izveidoðanu un kopðanu;” 2. Aizstât noteikumu tekstâ vârdus „kapavietas nomnieks” (attiecîgajâ locîjumâ) ar vârdiem „kapavietas uzturçtâjs” (attiecîgajâ locîjumâ). 3. Aizstât noteikumu 5., 7., 8. punktâ vârdu „Aìentûra” (attiecîgajâ locîjumâ) ar vârdiem „Salacgrîvas novada dome” (attiecîgajâ locîjumâ). 4. Svîtrot 13. punktu. 5. Izteikt 17. punktu ðâdâ redakcijâ: „17. Kapavietas uzturçtâjs iegûst kapavietas lietoðanas tiesîbas, noslçdzot lîgumu ar kapsçtas apsaimniekotâju.” 6. Izteikt 18. punktu ðâdâ redakcijâ: „18. Kapavietas uzturçtâjam ir tiesîbas tikt apglabâtam viòa lietojumâ esoðajâ kapavietâ, ìimenes vai dzimtas kapavietâ, kâ arî apbedît savus piederîgos Salacgrîvas novada paðvaldîbas kapsçtâ.” 7. Izteikt 19. punktu ðâdâ redakcijâ: „19. Izbeidzoties kapavietas uzturçðanas lîgumam, kapsçtas îpaðnieks vai apsaimniekotâjs izlemj jautâjumu par kapavietas lietoðanas tiesîbu pieðíirðanu citai personai.” 8. Aizstât noteikumu 32. punktâ vârdus „PA «Salacgrîvas komunâlie pakalpojumi»” ar vârdiem „Salacgrîvas novada dome”. Dagnis Straubergs, Salacgrîvas novada domes priekðsçdçtâjs Kalsnavas arborçtumâ Salacgrîvas skolçni iepazîstas ar tulpju koku Mammadaba Meistarklase nav konkurss klasiskajâ ðî vârda izpratnç. Tâ nav sacensîba, kurâ stingri noteikti kritçriji vai prasîbas, tâ nav cîòa kurð vairâk, kurð labâk. Mammadaba Meistarklase savâ ziòâ ir videi draudzîgas domâðanas un dzîvesveida praktiskâ izpausme - dalîba talkâs, putnu bûrîðu izlikðana, meþa stâdîðana, darboðanâs citâs vides izziòas aktivitâtçs. Ðo zaïo pârliecîbu nav iespçjams îstenot piespiedu vai obligâtâ kârtâ tâ ir paðu skolotâju, skolçnu iniciatîva un vçlme. Uzvarçtâji ir visi! Ðî gada Meþa olimpiâdes tçma ir Informâtika meþâ. Tas nozîmç, ka ðogad skolotâjiem un skolçniem bûs jâparâda mâcîbu stundu radoðos risinâjumus, kâ var izmantot jaunâkâs tehnoloìijas meþa izzinâðanâ - telefonus, foto un videokameras, GPS, datorus un citas jaunâkâs tehnoloìijas. Jau piekto gadu Mammadaba Meistarklasç piedalâs 6.a klase, otro gadu - 2.a klase un 4.a klase kopâ ar savâm audzinâtâjâm Lolitu Va- laòinu un Edîti Liedeskalniòu. Klasçm, lai iegûtu Meistara diplomu, jânopelna noteikts punktu skaits visâs paredzçtajâs aktivitâtçs. Lîdz ðim mûsu skolotâjâm un skolçniem tas ir izdevies. Katru gadu par ðo titulu cînâs vairâk nekâ 200 klaðu visâ Latvijâ, bet ðo diplomu iegûst tikai nedaudzas. Manuprât, Mammadaba Meistarklase patîk visiem tâs dalîbniekiem, jo tajâ katru gadu ir citi uzdevumi. Bez tam katru gadu izvçlçts kâds cits mâcîbu priekðmets, kurâ skolçniem un skolotâjiem jâparâda savas inovatîvâs mâcîbu metodes, jâizvçlas interesants saturs. Ðie uzdevumi patîk visiem dalîbniekiem - gan skolotâjiem, gan skolçniem. 6.a, 2.a un 4.a ðogad jau nopelnîjuðas katra pa 6 punktiem, jo apmeklçja 2 Mammadaba objektus - Kalsnavas arborçtumu un z.s. Pakalnieði. Ekskursija bija interesanta un atraktîva. Zane Holma, Salacgrîvas vidusskolas 6.a klases skolniece Salacgrîvas pasta nodaïa - jaunâs telpâs Ar 30. septembri Salacgrîvas pasta nodaïa savus apmeklçtâjus pieòem jaunâs telpâs Rîgas ielâ 2. Tajâs veikts remonts, tâs ir mâjîgâkas un atrodas klientiem pieejamâkâ vietâ. Pasta nodaïa turpina strâdât ierastajâ darba laikâ - no pirmdienas lîdz piektdienai no plkst. 8 lîdz 16.30; sestdienâs no plkst. 8 lîdz 13.30, bet svçtdienâs - brîvdiena. Jaunâ pasta nodaïa atrodas vienâ çkâ ar citiem uzòçmumiem, lîdz ar to pasta pakalpojumi iedzîvotâjiem kïûst pieejamâki. Blakus pasta nodaïai atrodas arî autostâvvieta. Pasta nodaïâ klienti joprojâm var saòemt visus ierastos pasta pakalpojumus, t.sk. pasta sûtîjumu nosûtîðanu un saòemðanu, komunâlo pakalpojumu un citu rçíinu apmaksu, maksâjumu un eksprespasta pakalpojumus, preses izdevumu abonçðanu, mazumtirdzniecîbas preèu iegâdi u.c. Latvijas Pasts cer, ka klienti atzinîgi vçrtçs izmaiòas un çrtâku pasta pakalpojumu saòemðanas iespçju. Par VAS Latvijas Pasts Latvijas Pasts nodroðina plaðâko pasta pakalpojumu pieejamîbu visâ Latvijâ, uzturot vairâk nekâ 600 pasta nodaïu. Latvijas Pasta pamatfunkcijas ir pasta un filatçlijas, pârvadâjumu un eksprespasta, finanðu, preses abonçðanas un mazumtirdzniecîbas pakalpojumu sniegðana. Latvijas Pastam pieder 3 meitas uzòçmumi - SIA Mailmaster, AS IT Latvija un AS Latvijas Pasta nodaïu tîkls. Latvijas Pasts ir valstij pilnîbâ piederoðs uzòçmums, kas nodarbina aptuveni 5000 darbinieku. Lai uzzinâtu vairâk par Latvijas Pastu, apmeklçjiet mâjaslapu www.pasts.lv. Agija Tçrauda, VAS «Latvijas Pasts» sabiedrisko attiecîbu speciâliste Parakstu vâkðana Likumprojekta Grozîjumi Latvijas Republikas Satversmç ierosinâðanai notiks no 1. lîdz 30. novembrim Salacgrîvas novadâ noteiktas ðâdas parakstu vâkðanas vietas: SALACGRÎVÂ Salacgrîvas bibliotçkâ Sila ielâ 2, Salacgrîvâ, LV-4033 LIEPUPÇ Liepupes bibliotçkâ «Mâja 29-13», Liepupç, Liepupes pagastâ, LV-4023 AINAÞOS Ainaþu bibliotçkâ Parka ielâ 16, Ainaþos, LV-4035 Darba laiks visâs parakstu vâkðanas vietâs: Pirmdienâs Treðdienâs Otrdienâs Piektdienâs 10.00 - 14.00 Ceturtdienâs Sestdienâs Svçtdienâs 14.00 - 18.00 Salacgrîvas novada vçlçðanu komisija 8 SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS 2011. gada 29. oktobris Oktobra jubilâriem Rudens veltes jau saguluðas pagrabos, vçjð pluinî pçdçjâs lapas kokos, siltâs zeíes kâjâs savilkuði, dzeram siltu tçju un gaidâm Ziemassvçtkus. Bet vçl pirms tam svinçsim valsts svçtkus, un vçl pirms tam... sveicam oktobra jubilârus! Dzîves straumçm krâsu ir daudz, Dzîves dienâm ceïu bez gala, Vajag zinât, kur tavçjais sauc, Kur tavs sapnis un debesu mala. Vçlam katram atrast savu dzîves straumes krâsu, savu dzîves ceïu, izsapòot savu sapni un ieraudzît savu debess malu! Lai jums izdodas! Gada salacgrîvietis, uzòçmums, ìimene - 2011 Turpinâm labi aizsâkto tradîciju un arî ðogad aicinâm jûs piedalîties aptaujâ Gada salacgrîvietis, uzòçmums, ìimene - 2011. Aptaujas mçríis ir noskaidrot populârâko, rosîgâko, ievçrojamâko Salacgrîvas paðvaldîbas cilvçku, ìimeni, iestâdi un uzòçmumu 2011. gadâ. 2010. gadâ kâ labâkos suminâjâm: izglîtîbâ Pârslu Zvejnieci, sportâ biedrîbu Sports Salacgrîvas novadam - Mârci Kalniòu un Jâni Bergu, sociâlajâ aprûpç ilgstoðâs sociâlâs rehabilitâcijas kûrortviesnîcu Brîze Mâru un Juri Maksimovus, kultûrâ Zentu Menniku, Gada jauniete bija Diâna Zabrovska, Gada ìimenes godâ Jerâni, bet labâkais uzòçmums Lienes Konditoreja. Kâ bûs ðogad? Izvçle ir dota jums - piedalieties, aizpildiet anketas un lîdz 12. novembrim nogâdâjiet tâs novada domç, Salacgrîvas kultûras namâ, TIC, Salacgrîvas, Korìenes un Svçtciema bibliotçkâ, Dienas centrâ, mûzikas skolâ un pirmsskolas izglîtîbas iestâdçs vai aizpildîtas sûtiet tâs uz e pastu [email protected]. APTAUJA Gada salacgrîvietis, uzòçmums, ìimene - 2011 Nosauciet, jûsuprât, cienîtâkos, populârâkos un rosîgâkos Salacgrîvas cilvçkus 2011. gadâ, pamatojot kâpçc 1. Izglîtîbâ - par sasniegumiem pedagoìiskajâ darbâ, izciliem sasniegumiem mâcîbu priekðmetu olimpiâdçs, konkursos, par pilsçtas vârda neðanu valstî un pasaulç ______________________________________________________ (vârds, uzvârds, viòa labie darbi) ______________________________________________________ 2. Kultûrâ, sportâ un sabiedriskajâ darbîbâ - par aktîvu radoðo darbîbu, par izciliem sasniegumiem, par ieguldîjumu pilsçtas popularizçðanâ valstî un pasaulç ______________________________________________________ (vârds, uzvârds, viòa labie darbi) ______________________________________________________ 3. Darbîbâ jaunatnes jomâ - Gada jaunietis (vecumâ no 13 lîdz 25 gadiem) - par aktîvu iesaistîðanos jaunatnes dzîves plânoðanâ un organizçðanâ ______________________________________________________ (vârds, uzvârds, viòa labie darbi) ______________________________________________________ 4. novembrî plkst. 17.30 Salacgrîvas bibliotçkâ tikðanâs ar reþisori, þurnâla «Mâjas Viesis» redaktori Viju Beinerti Liepupes vidusskolas 30 gadu jubilejas pasâkums absolventu, pedagogu un darbinieku salidojums 12. novembrî plkst. 17 Mîïi aicinâti arî „vecâs” Liepupes vidusskolas absolventi. Dalîbas maksa Ls 3 + „groziòð”. Pieteikties skolas lietvedîbâ vai pa tâlr. 64020376, 64020354 lîdz 5. novembrim. Salacgrîvas vidusskolas 90 gadu jubilejas pasâkumi 29. oktobrî No pl. 10.00 iespçja apskatît izstâdi Izglîtîbas vçsture Salacgrîvâ Salacgrîvas muzejâ Pl. 14.00 svçtbrîdis Lielsalacas ev. lut. baznîcâ vada Lielsalacas ev. lut. baznîcas mâcîtâjs Andris Vilemsons un skolas absolvents, Jûrmalas iecirkòa prâvests Andris Krauliòð piedalâs koris Dvçseles dziesma Pçc svçtbrîþa iespçja nolikt ziedus Salacgrîvas kapos skolotâju un bijuðo klasesbiedru atdusas vietâs (atbild. - kapu pârzine A. Dzirnupe) Pl. 17.00 Salacgrîvas vidusskolâ svçtku koncerts. Piedalâs skolçni un absolventi. Vada skolas absolvents Andris Bulis. Pçc tam draudzîga atkalredzçðanâs ar klases un skolasbiedriem, iespçja apskatît skolu, izstâdes. Dalîbas maksa Ls 3 (lîdzi jâòem groziòð) (vârds, uzvârds, viòa labie darbi) Skaistumkopðanas salons ______________________________________________________ Skaistuma darbnîca (uzòçmuma, iestâdes nosaukums, labie darbi) ______________________________________________________ 6. Nosauciet, jûsuprât, populârâko, rosîgâko Salacgrîvas paðvaldîbas ìimeni 2011. gadâ ______________________________________________________ (ìimene, tâs labie darbi) ______________________________________________________ Anketu pieteica _________________________________________ Anketas pieejamas Salacgrîvas novada domç, Salacgrîvas kultûras namâ, Salacgrîvas vsk., Salacgrîvas, Svçtciema un Korìenes bibliotçkâ, Dienas centrâ, mûzikas skolâ, Tûrisma informâcijas centrâ, bçrnudârzos, anketu iespçjams aizpildît mâjaslapâ www.salacgriva.lv. Anketas jâaizpilda lîdz 12. novembrim Redaktore Ilga Tiesnese. Salacgrîvâ, Smilðu ielâ 9, LV-4033, tâlr. 64071987, 26545574, e-pasts: [email protected] 1.XI 14.00 vidusskolas zâlç Liepâjas leïïu teâtra izrâde Nezinîtis Iko. Ieeja Ls 1 11.XI 16.00 Lâèplçða dienai veltîts piemiòas brîdis Lâpu gâjiens no Bocmaòa laukuma lîdz Salacgrîvas kapiem Karavîru dziesmas pie ugunskura, karsta tçja Ziedu nolikðana un krituðo karavîru godinâðana 17.XI 19.00 LR proklamçðanas gadadienai veltîts pasâkums Novada domes priekðsçdçtâja D. Strauberga svçtku uzruna Titula Salacgrîvas novada goda pilsonis pieðíirðana Aptaujas Gada salacgrîvietis, uzòçmums, ìimene 2011 uzvarçtâju suminâðana Rîgas Doma skolas zçnu kora koncerts Svçtku balle - spçlç Melno kaíu oríestris Ieeja: bez maksas Ainaþu kultûras namâ 4.XI 19.00 Tâ precas vecpuiði (komçdija pçc A. Èehova lugu Bildinâjums un Lâcis motîviem). Lomâs: Zane Daudziòa, Jânis Reinis, Juris Lisners un Indulis Smiltçns. Ieeja - Ls 4. Biïeðu iepriekðpârdoðana kultûras namâ 8.XI 17.00 Agras Jankovskas mûzikas studijas bçrnu koncerts Ar dziesmiòu ciemos eju 17.XI 19.00 Valsts svçtkiem veltîts sarîkojums (svinîga uzruna, svçtku koncerts). Pçc koncerta dosimies lâpu gâjienâ uz Asaru dârzu, kur godinâsim pilsçtas dibinâtâju Jâni Asaru 26.XI 18.00 jauktâ kora Krasts 85. gadadienas koncerts 21.00 atpûtas vakars kopâ ar grupu Klaidonis pie klâtiem galdiòiem. Ieejas maksa - Ls 5 (vienai personai ar iepriekðpieteikðanos kultûras namâ) Liepupç 1.XI 18.30 Duntes Meþgravâs Liepâjas leïïu teâtra izrâde Nezinîtis Iko. Ieeja Ls 1 17.XI 19.00 Duntes Meþgravâs LR proklamçðanas gadadienai veltîts svinîgs sarîkojums. Piedalâs jauktais koris Pernigele, kora solistu grupa, Liepupes vîru ansamblis, Liepupes vidusskolas audzçkòi. Nepiecieðamîbas gadîjumâ uz svinîgo sarîkojumu cilvçki var pieteikt transportu. Pçc koncerta dzimðanas dienas torte! 13. novembrî plkst. 11 Ainaþu baptistu draudze (K. Barona ielâ 6) svinçs savu 20. gadadienu. Dievkalpojumâ svçtrunu teiks Âgenskalna baptistu draudzes mâcîtâjs Edgars Maþis. Laipni lûgti visi interesenti! Par Latvenergo elektrîbas kartçm Datu bâzes papildinâðanai un precizçðanai Sociâlais dienests lûdz pieteikties lîdz 10. novembrim novadâ dzîvojoðos: 1. 1. grupas invalîdus, 2. invalîdus kopð bçrnîbas, 3. bçrnus invalîdus, 4. ar celiakiju slimos bçrnus. Ierodoties Sociâlajâ dienestâ Salacgrîvâ, Smilðu ielâ 9, Ainaþu pilsçtas pârvaldç Parka ielâ 16 vai Liepupes pagasta pârvaldç Meþgravâs, lîdzi òemt izziòu vai lçmumu par invaliditâtes pieðíirðanu un Latvenergo lîguma numuru. Ziòas var nodot arî pa tâlruni 64071980, 64020303, 64071306 vai e-pastu [email protected]. Salacgrîvas vidusskolas vadîba ______________________________________________________ ______________________________________________________ Salacgrîvâ Varçs iegâdâties kalendâru 2012. gadam, veltîtu skolas vçsturei. Vakara gaitâ iespçja fotografçties un saòemt fotogrâfijas, kâ arî citi pârsteigumi. Darbosies kafejnîca. 4. Sociâlajâ aprûpç, medicînâ - par ieguldîto darbu pilsçtas iedzîvotâju sociâlâs labklâjîbas celðanâ 5. Tautsaimniecîbâ - par ieguldîjumu pilsçtas iedzîvotâju labklâjîbas nodroðinâðanâ, par ieguldîjumu pilsçtas popularizçðanâ valstî un pasaulç Kultûras norises novembrî piedâvâ skaistumkopðanas procedûras sejas âdai un to problçmu risinâðanai: vaksâcija, svçtku make-up, kvalitatîvi frizieru pakalpojumi, klasiskais manikîrs, pedikîrs, gçla nagu pieaudzçðana, gçla lakas. Skaistuma salonâ ir iespçja iegâdâties dâvanu karti, kas bûs lieliska dâvana gan svçtkos, gan ikdienâ, gan mîïotajiem, gan draugiem un kolçìiem! Atrodamies Salacgrîvâ, Bocmaòa laukumâ 2. Tâlrunis frizçtavâ - 64041491. Manikîrs, pedikîrs - 26140434. Kosmetologs - 29443258. SIA «Salacgrîvas elektromontâþnieks» veikals-noliktava piedâvâ: Piedâvâjuma sortiments: elektroinstalâcijas kabeïi un vadi rozetes un slçdþi automâtu sadalnes un aizsardzîbas aparâti gaismas íermeòi (mâjas, biroju, rûpnieciskâs, ielu apgaismojumam) spuldzes (kvçl., ekonom., ksen., led) komercuzskaites un kontroluzskaites iekârtas vadîbas un automâtiskâs kontroles sistçmas zibens un pârsprieguma aizsardzîbas iekârtas ugunsgrçka un gâzes noplûdes izziòoðanas sistçmas apsardzes un videonovçroðanas sistçmas ventilâcijas iekârtas un ierîces darba veikðanas aizsardzîbas lîdzekïi digitâlâs un SAT TV uztverðanas iekârtas un ierîces (uzstâdîðana) elektriskie sildîtâji Îpaðas atlaides iestâdçm un uzòçmumiem, kuri noslçgs sadarbîbas lîgumu. Uzòçmums piedâvâ klientiem bezmaksas konsultâcijas, kâ arî sertificçta elektromontiera pakalpojumus, projektçðanu un el.in.mçrîjumus. Laipni aicinâti visi interesenti - iestâdes, uzòçmumi un iedzîvotâji. Kontakttâlrunis 29267807, Armands Veikala tâlrunis 26687700, Limbaþos Veikala tâlrunis 28309153, fax 64041330, Salacgrîvâ Ar cieòu SIA «Salacgrîvas elektromontâþnieks» Avîzes izdevçjs - Salacgrîvas novada dome sadarbîbâ ar laikraksta Auseklis redakciju. Izdevçjdarbîbas atïauja Nr. 1449. Salikts datortehnikâ laikraksta Auseklis redakcijâ, Limbaþos, Jûras ielâ 6. Iespiests SIA Lapa Valmieras tipogrâfijâ, A. Upîða ielâ 7. Tirâþa 3000 eks.
Podobné dokumenty
Výroční zpráva 2015
žijí – a také zlepšili vzájemné vztahy. Nejde nám tedy
pouze o samotnou opravu památky, chceme podpořit
obyvatele v objevování historie místa, kde žijí, v navazování nových vztahů a upevňování těch...
kabelové žlaby drátěné wire cable trays
Besides manufacturing of individual types of CSS, our company
provides to our customers also a technical support (i.e. professional
consultancy for designers and assembly companies) and logistic
se...
spol. s r.o. Lesná č. 412, 900 55 Lozorno, tel., fax +421 2 65968815
spol. s r.o.
Lesná č. 412, 900 55 Lozorno, tel., fax +421 2 65968815
Mobil: 0918/ 66 45 56
www.pemima.sk
[email protected]
PLECHOVÉ ŽĽABY